Jau divas stundas pēc ierašanās mājas man gribējās atkal doties ielās ar karti un meklēt nākošās izstādes norises vietu .Bija sajūta, ka tas viss ir paskrējis ,tik ātri.

Bratislavas starptautiskais foto mēnesis norisinās jau 15 gadu. Katru gadu novembrī pulcinot fotogrāfus, foto mīlētājus un vienkāršos garāmgājējus no dažādām pasaules malām.

Šogad man bija tā iespējā paviesoties Bratislavā un izjust šo vareno foto notikumu. Apskatīt ap 30 foto izstādēm , kuras veidojuši dažādu valstu fotogrāfi. Katra izstāde bija kaut kas savdabīgs un savādāks. Katrs centās uzrunāt skatītāju savā izpildījumā.

Mani pārsteidza fakts, ka lielākais vairums izstādēs redzamo bilžu bija melnbaltas. Ir savādi , ka mūsdienu straujajā fototehnikas attīstībā, mūsdienu krāsainā fotogrāfija tiek izspiesta no redzesloka un gaismā tiek atkal celta melnbaltā fotogrāfija, kas arī ir visas foto kultūras pamats.

Melnbaltais uzrunā un uzrunā spēcīgi, tik tas ir tajā gadījumā, ja sižets ir skatītājam saprotams. Bildes pamatā nav krāsu , kas novērstu uzmanību , bet ir tikai saturs, sajūtas un gaismēnu spēle. Brīžiem tas nomāca, jo bieži vien tika attēlota kāda traģēdija vai vienkārši skumjas, bet omu uzlaboja autori, kas bija eksperimentējuši un ļāvušies bezrobežu eksperimentiem.

Izstādes norisinājās lielās galerijās, muzeju telpās, pagrabos un baznīcās. Norises vietas bija izkaisītas dažādos Bratislavas centra nostūros, koncentrējoties vairāk uz vecpilsētu. Tas deva iespēju izsoļot un apskatīt arī pašu pilsētu , sajust pilsētas dzīves ritmu un ļauties pašu fantāzijai iemūžinot mūrus un ēkas, cilvēkus un vidi attēlos, kas vēl ilgi liecinās par būšanu tur.

Dubultprieks un gandarījums mīt manī. Kopības sajūta un varenjautrā kompānija pavadīja visas šīs dienas. Esmu ļoti priecīgs, ka man tika dotā šāda iespēja tur pabūt un visu to redzēt paša acīm. Es noteikti vēlētos tur atgriezties.