Reizēm gadās ..Tu iekāp peļķē un dodies tālāk.. , tu tikai ej..nejūtot neko .
Bet Tev pasaka, tu tak iekāpi peļķē....tik tad tu sajūti, ka kāja ir slapja.. tik tadu Tu sajūti to vēsumu un zosādu .. tiešām slapja.

Tā gadās, .. bet pasaule tag griežas tālāk..
Un epilogs nevar būt par sākumu , apgāztā glāzē pienu ieliet nevar. Mūžsenas patiesības, kā jaunums ,kā tikko uzsnidzis sniegs.

Pasaule griežas, mums nevajag skumt.
Viss notiek uz labu.

Un domāt, domāt ar nevajag, jo neko jaunu jau nevar izdomāt.
Kritiņi nedomā..tie vai nu guļ kastītē vai nu zimē ..

///P.s

noskatijos
Wir Kinder Vom Bahnhof Zoo (Zoostacijas berni, Lat)
Sākumā bij doma, ka uhh traka vilšanās, slikt režisors.. un vispār pārāk izplūda autors..
Bet beigās aizķēra.
tik 2 h vietā skatijos 4-5h