Cilvēku tukši priecīgās sejas
Uzdzen nelabumu.
To pārmērīgās balles un tusiņi
Liek noskurināties.
To uzspīlētais prieks.
To stulbumi.
To visrpusējība.
Kā var priecāties.
Kā var čīkstēt par niekiem,
Ja nepazīst dzīves realitāti
Kā var aizgriezt muguru draugiem.
Kā var kādu ignorēt.
Kā var ticēt kaut kam
kā var dēļ tā tapt ielikts psihenē.
Kā var zem smaidoši dzēlošām sejām
Atbalstu ne riebumu sameklēt.
Kā var skaļi zvaigāt par it visu,
Bet tā jēgu nemeklēt.
Kā var sūdzēties par neizdevušos dzīvi,
Ja īstu ciešanu nepazīst.
Kā var runāt tukšus vārdus,
Ja tu nezini kas ir sirds.
Kā var meklēt atbildi mākoņos,
Ja gubmākoņi tik vasarā ir.
Kā var, kā var
izciest sodu ja likumus nepazīst.