.
Es šodien atkal biju pie tevis.
Izrādās daudzi ciemos iet.
Vai nav jauki? (:
Es elpiju šodien kā zivs bez ūdens.
Man sāpēja tur dziļi, dziļi.
Bet tava roka mani atgrūda pie tās gaismas tuneļa galā.
Vēlāk, tu teici, bet es gribēju tagad tieši tagad.
Pie tevis. Ko gan citu man vajag?
Es centos nospēlēt mūsu dziesmu, bet tikai sagriezu pirkstus.
Asinis.
Tās tecēja.
Asiņojošas sāpes.
Un atkal tu mani atgrūdi, vēlāk, teici vēlāk.
Bet es gribu tagad. Pie tevis.
Man neko citu nevajag.
Es atcerējos vasaras otrdienas, Jelgavu un mākoņus. ^^
Vēlos vakarus. Friends. ^^
Tavus smieklus.
Tevi.
Es sabrūku šeit aiz dienas sīkāko gabaliņos.
Vai, kad būs laiks, nāksi lūdzu mani salasīt?
Jo es zinu, ka tikai tu esi spējīgs mani salabot.
Neviens cits.
Nekad to nespēs un nespētu izdarīt.
Jo tie tikai māk salauzt spēcīgāk un arvien vairākos gabaliņos.
Līme tiem sveša.
Un nevajag arī.
Es zinu, ka tad kad būs laiks, tu padosi savu roku man pie gaismas tuneļa galā un salīmēsi.