No title.
Es neatceros cik ilgi es sēdēju ārā. Bet likās pat ļoti. Garlaicības mākta es paņēmu kladi, kurā ierakstīju divus teikumus.
Tad mēģināju saulē aizmigt. Pavisam izbesīta es sāku spēlēt spēlītes mobilajā.
Un tad vilkos iekšā. Šīs brīvās dienas, ārprāts. Es iedomājos, rīt skola. - aha. Likās, ka man gads būtu brīvs, ne divas dienas. It kā es gadu te sēdētu.
Alogerija?
Nē.
Realitāte.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: