bļurr.
Es dzīvoju pagātnē.
Ik dienas, ik naktis.
Es zaudēju rītdienas ar katru sekundi.
Es dzīvoju pagātnē.
Vienīgā.
Ar veciem vasaru vakariem
un vecām sarunām.
Laikam vienīgai tie tā trūkst,
jo laikam vienīgā tā tos gaidīju.
Ak kungs kā laiks skrien.
Kaut apstātos uz mirkli tas.
Es dīzvoju pagātnē
ar dienu vairāk un vairāk.
Es lūstu no smaguma
un sašķīstu simts gabalos.
Uz ielas pēcc desmit gadiem kad tiksimies,
domāsim kas bija un kas būs.