Godīgi sakot man ir grūti iedomāties kādu scenāriju kurā pazemība ir labi. Mierīgums, apdomīgums, necepšanās - jā, empātija - jā bet pazemība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, varbūt tev vienk ir alerģija pret pazemību, jo tev tā prātā saistās galvenokārt ar teismu un kristietību. tevis minētās īpašības arī ir ļoti labas, protams.

man pazemība saistās ar sava veida reality check un man nevienmēr tā ir storidžā, so reizēm vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK laikam drusku dažāda semantiskā bāze, tas kas ir reality check man saucas izpēte un plānošana [nu tipa ja lietu X nevar izdarīt veidā A tad apskatam veidu B un rezervei C].

Ar alerģiju ir otrādi, nevis alerģija pret pazemību tāpēc ka kristietība bet alerģija pret kristietību un ne tikai bet arī pret kreisajām/ degrowth, harmoonēšanas ar dabu idejām utt tāpēc ka tur visur ir pazemība.

(Reply to this) (Parent)

+ Tieši tā.

Manuprāt, to šis vārds arī nozīmē. Spēju distancēties no "sava svarīguma", lai spētu godīgi izvērtēt savas spējas un trūkumus, spēju ieklausīties citos. Ar zemu pašvērtējumu tas būtu grūtāk. Tai skaitā atzīt kļūdas un varbūt pat mācīties no tām.

Agrāk domāju, ka tikai latviešu valodā traucē vārda sakne "zemība", bet esmu arī lasījusi, ka par humility arī angļu valodā ir pārpratumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yos. un tā ir taisnība, jo trauslāks tu esi, jo grūtāk tas ir izdarāms. man vēl šķiet, ka tikai stiprs cilvēks spēj par sevi pasmieties un tā ir ļoti laba īpašība. vonnegūtam tā piemita atliku likām.

(Reply to this) (Parent)