Vēl viens aspekts šitam pašam: Dīvāna raudātāji. Precīzāk stratēģi raudātāji. Piemēram - karš ar HAMAS. Situācija nav vienkārša. Ir humānā katastrofa. Ko dara dīvāna eksperti - raudātāji: brēc ka izraēla slikta, taisa genocīdu. Kad šiem kautrīgi uzdod jautājumu a ko tad vajadzēja darīt, ko TU darītu būdams armijas virsnieks tur - apvaionojas/ uzmet lūpu. Pie kam kas interesanti: eksperti - raudātāji pastāv abos sc politiskā spektra galos. Piemēri: Basta, Mapats, Hedera, Gnidrologs.

(Reply to this) (Thread)

neizteikšos par lietām par kurām tiešām neko daudz nezinu, bet, kas attiecas uz ierakstu, tad - man nav nekāda naida vai dusmu, vienk tas skats uz cilvēkiem kā pelēku, idiotisku masu ir ļoti raksturīgs pusaudža vecumam (man ar tāds bija), bet vēlāk tu redzi, ka tā sastāv no visdažādākajiem cilvēkiem ar dažādām spējām, prioritātēm, dzīves apstākļiem etc un norakstīt visu uz 'idioti' ir intelektuāli slinks gājiens. tu bieži vien neko daudz nezini ne par cilvēku situāciju, viņu laika trūkumu, finansiālo/sociālo spiedienu, dzīves apstākļiem un citām lietām, kas varētu ietekmēt viņu rīcību. kad tu nosauc cilvēkus par lopiem ("Vairums ir pisamas un kaujamas aitas") tu viņus ieliec sub-human kategorijā un vispār atsakies no nepieciešamības viņus saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šitas arī.

(Reply to this) (Parent)

Jā, es tieši gribēju teikt, ka pagātnē man bija līdzīgi melnbalts skatījums, bet šāda augstprātība atsvešina, pazūd nianses un plašāks apvārsnis, pat ja sajūta, ka pielāgojies. Mēģināt citus saprast ir daudz grūtāk, bet nu risks tagad rakstīt par sevi.
To cilvēku nepazīstu, bet no viņa cibas redzu, ka tomēr dara labas lietas skolai, bieźi vien pāri pienākumu robežām.

(Reply to this) (Parent)