piekrišanas robežas
1977. gadā Francijas parlamentā tika iesniegta petīcija par bērnu un pieaugušo seksuālo attiecību dekriminalizēšanu. Šo petīciju parakstīja daudzi pazīstami intelektuāļi - Žans Pols Sartrs, Žaks Deridā, Rolāns Barts, Simona de Bovuāra, Žils Delēzs, Mišels Fuko u.c.
"Fuko un viņa sabiedrotie neapgalvoja, ka būtu labi vardarbīgi piespiest bērnus stāties seksuālās attiecībās. Viņu apgalvojums drīzāk bija tāds, ka seksuālās vēlmes dažos bērnos attīstās agrāk nekā citos un tãpēc dažos gadījumos ir iespējamas bērnu un pieaugušo seksuālās attiecības, kas būtu nevis traumatiskas, bet abpusēji patīkamas. Tatad viņi nevis uzskatīja, ka piekrišanai nav nozīmes, bet gan, ka bērni dažkārt ir spējīgi piekrist. Kā arī viņi norādīja, ka pedofili ir seksuālā minoritāte, kas stipri cieš no sabiedrības tabu. Viņu projekts tādējādi nebija novirze no progresīvā ceļa, bet gan loģiska turēšanās pie tā. Man diemžēl jāatzīst, ka neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai ne, seksuālā liberālisma principi nepielūdzami ved pie šāda iznākuma."
Luīze Perija