Beidzot noskatījos vairāk kā 3 stundas garās debates, kuru fragments ir manā iepriekšējā ierakstā.

Debates bija par to vai vajag vai nevajag precizēt, ka Equality Act minētais sex - dzimums ir bioloğiskais dzimums, jo tur tas nav teikts.

Abu pušu argumenti, kopsavelkot, bija apmēram šādi:

Tie, kas uzskatīja, ka precizējums nav nepieciešams, to pamatoja ar domu, ka neprecizitāte dod brīvību likumu interpretēt atbilstoši situācijai un tāpēc tur, kur svarīgs ir bioloğiskais dzimums, ņemt vērā bioloğisko un tur, kur svarīgs legālais dzimums - legālo. Labdarības organizācijas, krīzes centri, sports utt visur drīkst ņemt vērā bioloğisko dzimumu, nosakot, kam domāts attiecīgais serviss.

Savukārt tie, kas uzskatīja, ka precizējums ir nepieciešams, norādīja, ka tieši neprecizitāte sagādā sarežğījumus visās augstāk minētajās instancēs, jo tāpēc, ka likumā nav norādīts, ka runa ir par bioloğisko dzimumu, šīs vietas vairs nav female only, citādi seko tiesas prāvas par diskrimināciju un daudzas no šīm organizācijām (dažādi krīzes centri etc) jau tā ir ar minimālu budžetu un tiesas prāvas tās izputinātu pavisam, tāpēc tās tiek padarītas inkluzīvas, kā rezultātā vai nu upuris un uzbrucējs atrodas zem viena jumta vai sievietes tur vairs neiet.

Neiešu šeit detaļās, bet, manuprāt, problēma ar legālo dzimumu ir tāda, ka šajā fikcijā sievietes un vīrieši, kuriem ir papīrs, kurā rakstīts, ka viņi ir sievietes (un vice versa), ir viena grupa. Bet tā nav viena grupa. Nesaku, ka kāds nav pelnījis cieņu vai sapratni, bet saku, ka mums nevajag izlikties.

*

Man citreiz pārmet, kāpēc es pievēršos tieši šiem jautājumiem, varu paskaidrot:

Neviens man nepieprasa ticēt pravietim Muhamedam, neviens neliek sekot Mooji, neviens neuzstāj, lai ieplānoju savu nedēļu, rūpīgi lasot horoskopus, neliek man par katru cenu grimt nihilismā vai obligāti godāt viktoriāņu tikumus, klanīties Budam vai upurēt Zevam, neliek drebēt no lietuvēna, ticēt ancient aliens, frenoloğijai un tam, ka Elviss joprojām ir dzīvs. Tad kāpēc man ir jāseko praviešiem Stolleram, Monijam, Fuko un Batlerei? Ja demokrātijā ir ticības brīvība, tad kādēļ ticība viņu idejām ir jāpieprasa un jāieraksta likumā? Likums nevar padarīt fikciju par realitāti.