Skan klusa mūzika, aiz loga plešas nakts,

Es vien tumsā, tukšumā, aukstumā...

Domu spārni vējam līdzi traucas, Sirds ilgas no zemes laukā spraucas,

Sopgulī tavs attēls domīgs nākotnē veras.

Sirds puksti, kas krūtīs sitas,

Tev nākotni meklēt liek iet.

Vientulības maldi acis ciet sien,

Sajūtu virpulis no zemes projām rauj.

 Es daļa no visuma un visus daļa no manis.

Caur dimensiju vārtiem ceļš aizvijas Turp kur mājas manas un tavas

Turp kur pagātne sastop nākotni...