šodien baigā brīvdiena. tik pat kā nekā lādzīga neesmu izdarījusi, tik beidzot pabeigusi draudzenei ziemīšu dāvanu. Jāsāk vispār domāt ko lai dāvinu pārējiem, jo, kā izrādās, tad Ziemassvētki ir jau pēc divām nedēļām!
Jaunajai istabas biedrenei šodien atbraukusi ciemos draudzene. Labi gan, ka abas visu laiku čupojas latviski, jo tad, kad pie viņas atnāk otra draudzene no ceturtā stāva, tad viņas savā starpā krieviski runājas un sajūta nav diez ko patīkama. viņas visu laiku pa draugiem dzīvojas, skatās citu profilus, pēta savu statistiku utt. tas patiesībā man savā ziņā atgādina manus vidusskolas laikus, kad ar tā laika labāko draudzeni līdzīgi darījāmies.
Ar Madaru šodien izstaigājām Mārupi pa visu lielo sniegu un konstatējām, ka sniegā viss izskatās daudz skaistāk un savādāk. Tās mājas vairs neizskatās kā vasarā. Viņas visas ir izgaismotas, izdekorēti koki, eglītes un sakarināti dekori pie durvīm. Mēs jau abas izdomājām, ka pēc sazin cik gadiem abas dzīvosim Salaspilī uz Griezes un Rubenes ielas krustojuma, lai varētu iet viena pie otras pēc miltiem :D
ļoti patīk šis laiks aiz loga. Pamatīgas kupenas, kurās pilnīgi kārojas izvārtīties un uztaisīt kādu sniega eņģeli. Šovakar nesanāca, es tik Madaru centos iegrūst kāda kupenā un man par prieku gandrīz sanāca (angel)

Rīgā joprojām snieg, jau sākot no vakardienas. Vienīgi tagad pārslas kļuvušas vēl biezākas. Ar Madaru sarunājām, ka tad, kad viņa atnāks no filmēšanas pastaigāsim pa Mārupi un "ķersim ziemu". Tik inči ir sēdēt uz palodzes un vērot kā puiši cīnās gar savām mašīnām - pamatīgi nosnigušas. Vienīgais par ko es brīnos - Aiz kopmītnēm nav tīrīta autostāvvieta! Mašīnas tur ir bez maz vai ieputinātas!
Skola arī beigusies pavisam - visas atzīmes saliktas, atliek vien saņemties un aiziet nodot grāmatas bibliotēkā, to pat šodien varētu izdarīt pirms pastaigas pa Mārupi.
kas vēl.. manī ir pamatīga ziemīšu sajūta. Varētu nolobīt kādu mandarīnu un noskatīties filmu. Pilnai laimei vēl blakus vajadzētu mīļoto cilvēku, bet nekas, šoreiz būs vien jāiztiek.

Ir jau pus2, bet es joprojām sēžu halātiņā. Tā īsti šodien nav ko darīt, vakarā tik uz kori jāaiziet. Izdomāju, ka SP vairs nebūšu un tieši tādēļ šovakar neieradīšos uz šī gada pēdējo sēdi. Protams, tas viss man nenormāli pietrūks, bet man tā īsti vairs nav laika tam visam un arī gribēšanas vairs īsti nav.. pilnīgi jūtu kā man tagad sākušās garās brīvdienas no skolas. tagad kādu mēnesi tikai strādāšu un atpūtīšos uz pilnu klapi :) vakardien izdomāju, ka Ziemassvētkos ir jāpagatavo kas īpašs. es vienmēr esmu gribējusi kaut ko uztaisīt no pavārgrāmatām - kaut ko garšīgu, nebijušu, lai visi varētu noelsties un teikt - vot, tas bija kkas. tā nu vakar atradu vienu keksveidīgo recepti, bet gala rezultātā tas nav nekāds kekss :D būs jāsaņemas un šogad jāuzcep. kvai kojās.

visu dienu domāju par kartupeļu pankūkām. tieši tām rīvētajām. tā nu tagad došos mizot kartupeļus. nekad viņas neesmu taisījusi, bet gan jau, ka būs ok :)

Es pēdējā laikā diezgan aktīvi esmu sākusi lasīt Rondas Bērnas grāmatu "The Secret" un ziniet, viņa patiešām darbojas. Es agrāk tik ļoti pie tā visa nepiedomāju, t.i. pie domu spēka, bet pēdējā laikā pie tā visa aktīvi strādātjot esmu konstatējusi, ka tas tik tiešām strādā. Ok, varbūt tās visas ir bijušas kaut kādas sakritības vai kā, bet tad viņas pēdējā laikā ir diezgan biežas un regulāras..
vārdsakot secinājums ir viens - ar domu spēku, turklāt domājot pareizi var panākt daudz ko :)

Ir jāpriecājas par to, kas ir tagad. To parasti saprot daudz vēlāk, to vērtību.
Vismaz es to beidzot esmu sapratusi, lai arī cik grūti, traki un mokoši man ietu citās lietās, to mīnusu es neizjūtu un par viņu neaizdomājos.

ārā ir tieši tāds laiks kādu es vēlējos. tagad es vēlos vēl vairāk sniega, tā, lai viņš kārtīgi līp kopā, ejot pa viņu zem papēžiem patīkami gurkst un, lai ir pamatīgas kupenas, kurās vārtīties un taisīt sniega eņģeļus :)

Beidzot esmu pa riktīgam vesela un atpakaļ Rīgā. Tagad sēžu 316., ēdu vakariņas un dzeru kefīru - kā vienmēr. Viss atkal ieiet atpakaļ vecajās sliedēs - skola-darbs-kojas-Viņš.

Šodien ārā forša diena. Tāda saulaina, patīkama, rudenīga diena. Šodien cepšu vafeles. Nu nenormāli gribas kaut ko garšīgu, bet līdz veikalam tik tālu jāiet un kurš tad mani vispār kaut kur laidīs? :D Nu jā, cepšu visparastākās vafeles. Daudz. Lai būtu ko visu laiku grauzt. Izskatās, ka dzīvojoties pa māju būšu jau tikusi galā ar Friends pirmo sezonu. Besī, ka tik ātri skatās. Nepatīk, ka labās lietas reiz beidzas.

Atcerējos, ko gribēju ierakstīt cibā! Par laika apstākļiem. Pirms kādas nedēļas man uznāca smaga vēlme pēc balta un pūkaina sniega. Redz, šovakar mana vēlēšanās ir piepildījusies nu jau par kādiem 20%, jo redz - ārā no debēsim krīt slapjš, nefeins un nekāds sniegs. Ja to pat varētu nosaukt par sniegu.. šitie laikapstākļi mani pilnīgi piespiež vilt dzeltenos gumpīšus, tik besī, ka vēl neesmu iegādājusies silto iekšiņu.. izskatās, ka tomēr ziemai vēl neesmu gatava..

Kamēr citi ballējas - es sēžu kojās. Protams, es arī saņēmu uzaicinājumu doties līdzi, bet ne e, negribas. Es drīzāk gribētu kaut kur aiziet padejot un šo vēlmi piepildīšu 6dien. Es tik nesen sapratu, ka veselu mūžību(2-3ned) neesmu bijusi kreklos! Interesanti ir tas, ka agrāk es varēju bez tā visa iztikt. Varēju tikai strādāt, mācīties, ēst un gulēt, bet tagad man tā ir bez maz vai fiziska nepieciešamība vismaz reizi nedēļā aiziet kaut kur paballēties.
ā un nākamnedēļ sākšu strādāt savā jaunajā darba vietā! Redzēs kā būs. Es jau visu laiku baidos, ka kaut kas varētu noiet greizi, bet tad atcerējos, ka gluži līdzīgas bailes mani pārņēma pirms es sāku strādāt savā agrākajā darba vietā. Nevajag baidīties, vajag rīkoties un viss būs kedās. Tā tam vismaz vajadzētu būt.
Ok, kamēr tagad citi ballējas, es uzvārīšu sev tēju un uzlikšu kādu filmu.. vai arī palasīšu socioniku.. starpcitu tā ir ļoti interesanta tēma ;)

zb.
es neesmu gulējusi veselas 20h.
es esmu nostrādājusi 15h pēc kārtas.
man ir jāuztaisa kkāds debīls darbs personālvadībā.
es esmu ātri aizkaitināma (nav man PMS).
un jā.. saulrietā ļaujiet man pabūt vienam.
gribu brīvdienas - mierā un klusumā. Atpūsties, snauduļot, vārtīties pa gultu, skatīties 1000 un 1 filmu pēc kārtas un grauzt burkānus. Uhh.. :S

Pirms kādas stundas saņēmu no mammas atgādinājuma zvanu, ka šodien noslēdzas akcija, kad var izdevīgi abonēt savus mīļākos preses izdevumus. Kā izrādījās, tad tas bija mājiens, lai es viņai uz ziemīšiem atkal uzdāvinu abonamentu. nu ko, sacīts darīts - pirma Ziemassvētku dāvana jau iegādāta! Tik jācer, ka par viņu neaizmirsīšu (giggle)

P.S. Līdz Ziemassvētkiem 2 meneši un 1 nedēļa :)

Skola iet jau otrā nedēļa. Biju SICā, jo man laikam nu jau bija kredītproblēmas. Izrādās, man tur sistēmā vnk neesot ielikts viens ķeksītis! Divas reizes SICa meitenei vēl pārprasīju vai točna viss būs ok, viņa teica, ka ja un, ka nekādi 62Ls nebūšot skolai jamaksā. Kaut kādi sviesti ar tiem valsts kredītiem. Varēju taču vnk but nenormāli gudra un tikt budžetā.
Starpcitu aizmirsu pieminēt, ka šogad ir tik daudz jaunino studentu, ka pat pagās 2dien skolas lētākajā ēdnīcā brutāli pietrūka pārtika! Es biju vnk šokā šito uzzinot, kā kad viņi varēja nerēķināties ar to, ka būs lielāks pieprasījums uz paiku! :D ā un es vispār biju apņemusies nebastot nevienu lekciju, it sevišķi jau savu izvēles kursu - mārketingu. Kā tad, šorīt nogulēju pirmās divas lekcijas. Nu ok, nogulēt nenogulēju, bet nu es vnk nekādīgi nespēju savu vīrieti atstāt vienu pašu gultā. Turklāt viņam blakus gulēt nav īpaši veselīgi - miegs nemaz nenāk, bet nākamajā dienā, darbā lūztu nost.
ā un izrādās, ka vēlviena mana draudzene no SP ir 5 mēnesī, tik jauki patiesībā :) tas drošvien izskaidro to, kāpēc es viņu vēl neesmu redzējusi skolā :)
Hmm.. kas vēl.. ā man ļoti patīk šis atvasaras laiks. Vakarnakts bija tik silta, ka pilnīgi gribējās sēdēt ārā un nemaz neiet iekšā :)

Pēc 3h dodos pāri LV robežām uz Adrijas jūru. Iekšā ir mazais pirmceļojuma satraukums, jo man joprojām neticas, ka es beidzot to visu skaistumu redzēšu dzīvē. Kā jau parasti ceļojumos to daru, tad arī šoreiz rakstīšu mazo ceļojuma dienasgrāmatu. Ar roku. Sen aizmirsta lieta, bet ļoti patīk. It sevišķi tad, ja tas viss tiek rakstīts kladē, kur ir grāmatvedības pieraksti (mazais smiekliņš). Nu ko, pēc 8 dienām, ja nebūs bijušas pārpārākās emocijas, arī šeit ierakstīšu nelielu kopsavilkumu :)

Man šīs divas dienas ir radošuma pacēlums. Visu laiku gribas rakstīt un to arī daru. Pirms kāda gada, ja ne pat diviem, man tante no Austrālijas atsūtīja savu stāstu, savas bēgļu gaitas. Viņa zin to, ka man patīk rakstīt un es uzskatu, ka tas man padodas tā tīri neslikti. Viņa man šo stāstu uzticēja un teica, ka varu darīt ar to ko gribu, vai nu pārvērst to grāmatā vai arī vnk atstāt to saviem pēctečiem. Es izlēmu, ka mēģināšu to padarīt par ko lielāku par parastu stāstu. Pagaidām par savu iesākumu esmu ļoti apmierināta. Tik cerams, ka man biežāk uznāks šādi iedvesmas mirkļi. Pagaidām ar to visu esmu tāda kā pārņemta. :)

Godīgi sakot, man jau sāk pamazām vilkt atpakaļ uz Rīgu! Tik tiešām būšu ritīgi atpūtusies, bet nu man darbā ir + vēl 3 brīvas dienas, tā ka dzīve ir skaista! :D Mums šajā nedēļas nogalē Smiltenē bija pilsētas svētki un vakardien bija Apvedceļam 10 gadu jubilejas balle. Bija atbraukusi arī mana kursa biedrene. Aizgājām uz balli tad, kad visas foršās grupas jau bija nodziedājušas un pulkstenis rādīja tikai aptuveni 23:00! Aizgājām vēl uz Klondaiku, tur es satiku no teātra kolēģi un šis bez maz vai uz rokas uzrakstīja sev atgādinājumu, lai neaizmirst ar mani ballē padejot (tāpat neuzlūdza :D). Palikām līdz Credo un ziniet.. viņiem ir nenormāli seksīgs bundzinieks. No viņa TĀDS seksuālisms staroja, ka mēs ar kursa biedreni bez maz vai spiedzām ai sajūsmas! Vot to es tiešām nesaprotu, kā var panākt to, ka ķermenis izstaro ko tādu..
Šodien abas ar kursa biedreni vnk čillojām ārā pie mājas. Manējie bija aizbraukuši uz kapu svētkiem, bet mēs mājas priekšā lakojām nadziņus, spēlējām badmintonu, peldējāmies un vnk lieliski izklaidējāmies. Vārdsakot, savā pēdējā atvaļinājuma dienā, atpūtos uz pilnu klapi! :)
Bet nu, parīt es braucu atpakaļ uz Rīgu un mana dzīve atkal sāks pamazām ieiet tajās, pašās, vecajās sliedēs. Bet savu gmailu es joprojām turpinu bieži vien pārbaudīt un atbildēt uz viņa epastiem. Un man joprojām pa seju rotājas plašs smaids :)

Pagājušās nedēļas, pēdējās 4 dienas izmantoju diezgan produktīvi. No 4dienas - 6dienai dzīvojos pa Mežaparku. Jā, jā piedalījos dziesmīšos. Izmantoju pēdējo izdevību dziedāt X Skolu Jaunatnes Dziesmu Svētkos. Mēģinājuma laikā tā nosauļoju krūtežu, ka pēc tam āda sāka nākt nost. Vismaz lencītes vairs nav iesauļotas un par to man ir vislielākais prieks (sun). Un vispār, par brīnumu pašai sev, noslēguma koncertā man nemaz nebija nekādas tādas "WOUWOUWOUWOUW" emocijas, bija tikai "Uhh, ku labi". Visvairāk man patika Z. Liepiņa "Latvju zeme vaļā stāv". Tāda diezgan spēcīga, ņēmu un dziedāju ar visu sirdi. Ā un es tiku uz "Kāruma" reklāmas bukleta, kuru dalīja Dz.Sv. dalībniekiem. Tā bilde tur ir no iepriekšējiem Dz.Sv. Ai cik es tur maziņa izskatos, brilles uz acīm, mati astē, nu galīgi nekāda :D
Pēc dziesmīšiem pēdējā brīdī izdomāju palikt Rīgā. Tā rezultātā bez maz vai visu nākamo dienu nodzīvojos pa gultu, ķipa bija mazā romaņķika :D
Ā un nākamajā dienā brālis no Raunas atveda mazu kaķēnīti. Galīgi dulla, viņai patīk kāpt augšā pa kāju it īpaši tad, ja kājās nav garās bikses! Nokristījām par Knīpu. Un viņai patīk ķert visu, kas kustās. Visu iepriekšējo nakti nevarēju normāli gulēt, jo kā es pagriežos, tā šī iecērt savus nagus vai nu manā pidžamniņā, manās rokās, vai arī sāk pluinīt segu.
Ā un vakar, kad pusplika vakarā lasīju avenes, saķēru pamatīgas kakla sāpes. Šodien vai beidzos nost no sāpēm. Galīgi traki :/
Mjāa.. un šovakar jāsāk taisīt mājas vīns. Ritīgi gribas iemācīties, kā to dara :)

Citi tikai tagad iet gulēt, bet es ceļos, lai dotos uz Dziesmu svētkiem. Šie man ir pēdējie skolēnu dziesmu svētki, tad, kad būs nākošie, tad gan jau es būšu kļuvusi par vecu :D

Šodien darīju neko. Piecēlos diezgan agri, salīdzinājumā ar citām dienām - 11:00. Tik žēl, ka ārā lija un, kā izrādās, tad mājās nav neviena paša lietussarga. Tā nu līdz centram tiku tikai ap kādiem 14:00, aiznesu mammim pusdienas uz darbu, nopirku viņai vārda dienas dāvanu. Atnācu atpakaļ uz mājām, pamācījos dziesmīšu dziesmas un sāku taisīt vakariņas. Vārdsakot garlaicīga diena. Un man visu laiku aizmirstas, ka rīt no rīta 4:15 izbraucam ar kori uz Rīgu. Tas būs galīgi debīli, ja ko tādu aizmirsīšu :D