es - akdies, lai cik banāli tas nebūtu -
raudāju kā bērns pie The Notebook tanī brīdī, kad dāma saprot, kas ir šis cilvēks, kas viņai lasa stāstu.
nu tur tā visa pašaizliedzība salauza visu manu ledus kārtu.

vēl esmu raudājusi kaut kādu bērnu filmu skatoties, kur, mēģinot samierināt divus sastrīdējušos bērnu bariņus, bojā iet sanbernārs.

trešo filmu tagad neatceros, bet vairāk par trim arī nav bijis.