23:28
Par cirka dzīvnieku labvēlīgo ietekmi uz bērniem, tātad. Vienīgais, ko atceros no cirka, ir saldējums plombīrs, ko es pirms izrādes nopirku par rubli, tātad, tie bija 5 plombīri. Vai vismaz 3, tik ļoti es biju sailgojies pēc plombīra uz kociņa, un pēdējo es burtiski apriju veselu jo izrāde jau sākās un vajadzēja iet iekšā. Ak jā, un vēl tur pārdeva smukas bumbiņas gumijā, ko sēžot balkonā varēja laist lejup un raut augšā. Zvērus neatceros, laikam jau dēļ aukstuma vēderā.
eskimo arī bija uz kociņa, bet neatceros to redzējis, tikai kino.
pēc nostāstiem - vēl treknāks par plakano, kas saldējumam nozīmē garšīgāks.
es atceros smaku un to, ka bija mazliet bail no lauvām, bet klauns, kas lēkāja pa batutu, riktīgi beigu beigās sasmīdināja.
Bumbiņa gumijā arī man visciešāk asociējas ar cirku. Bet vismaz zvēri mani vienmēr ir garlaikojuši - nu kas gan tur interesants, ka tīģeris pārlec no viena podesta uz otru vai zilonis neveikli apsēžas? Ņiprie pērtiķīši un sunīši vēl kaut cik raisīja interesi, bet pārējais nelikās darbībai patērētā laika vērts.
Es atceros sarkano zamšu un tādu garu gofrētu svilpīti, kas man ļoti patika. Našķus, zvērus vai klaunus neatceros gan.g