10:41
Pirmo reizi mūžā braucu pa veloceliņu, un jā, var saprast smīkņāšanu ka tas nemaz neesot īsts veloceliņš. No otras puses, tas ir labs ar to, ka ir alternatīva braukšanai pa šoseju. Tikai nepiekritīšu amortizējošās dakšas nevajadzībai - vienu dienu izbraucu bez, otru - ar, un viss liecina par labu amortiņiem. Ja būtu arī aizmugurē, diezvai traucētu. Kā pa Rīgas reljefu var pabraukt stilīgie ar padomjlaiku start-šosse (jeb tie tikai izskatās pēc tādiem?), man pagaidām ir liels noslēpums. Un šos braucējus redzu samērā regulāri!
varbūt viņi amortizē ar kājām, nevis ar pakaļu...
varbūt viņiem ir amortizējoša pakaļa!
jā, braukt 85% laika stāvus uz pedāļiem, tas uzlabo saikni ar braucamo, sniedz nepārspējamu kontroli pār veļļuku, nemaz nerunājot par tradīcijām, gandarījumu un pārējo nemateriālo velokultūras mantojumu.
es saprotu ka eju popkultūras pavadā un neko nesaprotu :) bērnībā draugam bija plānais ričuks, braukt pa šoseju laikos kad mašīnu bija maz - bija ļoti labi, bet mums te suburbā arī nav tik gludu ceļu.
From: | grey |
Date: | 8. Maijs 2012 - 12:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Amortizē ar visu ķermeni - pārsvarā slodze ir uz dibenu un rokām, pie lielākas kratīšanās palīdz ar kājām. Bet strādā viss ķermenis - pleci, mugura. Nepieradušam braucējam tieši mugura ir vājais punkts.
From: | grey |
Date: | 8. Maijs 2012 - 11:55 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas ir pieraduma jautājums. Tie, kas gadā nobrauc vismaz pāris tūkstošus pa grants, zemes un meža ceļiem ir adaptējušies pie apstākļiem, tāpēc asfaltam viņiem vairs amortizējošo dakšu nevajag. Protams, ka amortizators dod komfortu, bez tam ļoti liela nozīme ir riepām - to diametram.
Par start-šosse runājot, tas vairāk ir stila jautājums, līdz ar to racionālie jautājumi tur nedominē. Start-šosse ir lielāks riteņu diametrs kā MTB, līdz ar to mazāk jūt ceļa negludumus un ripo vieglāk.
Laikam atbilde ir - vairāki veļļuki :) Šosejai, mežam, utt.