piekrītu par darba kolektīviem, tur nešķiro pēc tautības, nu vismaz tajos kur man ir veicies strādāt.
plaisa ir ārpus darbavietām, vieni pat bērnus nestimulē mācīties latviski un sadzīvē paši nekad neatbildēs latviski, otri turpina gārgt par okupāciju un bērni to visu redz, uzsūc un liek aiz auss.
bet jā, kautkas ar to mentalitāti ir greizi. Leiši kā bija karaļa padotie, tā arī saglabāja pašapziņu, igauņi arī par somugriem mālejas (kas viņi patiesībā arī ir), un paliek letiņš vadmalas svārkos, skumji plātot rokas "a ko tad es", pēc tam kad Dzimtene ir pafukāta.
Nu ja. Padomju laikos vēl cilvēki ticēja, ka ja izvedīs Krievu armiju, tad būs pilni veikali ar gaļu un desām un katram pa dzīvoklim. Šobrīd, pēc 20 neatkarības gadiem, sāk likties ka krievi nav pie mūsu bēdām vainīgi.
domājot par kolektīviem (jo arī manējos vienmēr ir valdījusi tautu draudzība), kaut kad jau senāk nonācu pie domas, ka šitā gārgšana varbūt ir vairāk no izglītības līmeņa atkarīga. jo vairāk kroku smadzenēs, jo plašāks skats uz dzīvi, jo vairāk spēj izprast un sadarboties, jo vairāk redzi, kas tev pašam nāk par labu utt. a divu pirkstu plata piere ir un paliek divu pirkstu plata piere pie jebkura režīma.
Vot imenno. Šaurās pierītes. Cilvēki, kuri neprot apstrādāt uzņemto informāciju, bet svēti tic lozungiem un saukļiem. Aitu bars. Gan no vienas, gan otras puses.
Šobrīd latvieši Anglijā un Īrijā, strādājot fermās, bez valodas zināšanām ne ar ko neatšķiras no viesstrādniekiem, kurus ieveda no Krievijas un Baltkrievijas derevņām darbā uz Rīgas rūpnīcām un fabrikām.
Protams viņi tur var sist dūri galdā un saukt: "Mēs esam Eirosavienības pilsoņi. Imeejem Pravo!"
Vēsture atkārtojas ;)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}