Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

Kāda neparasta tēma. Absolūts jaunatklājums cilvēku attiecībās. Kaut kas nebijis. Revolūcija masu apziņā.

(Reply to this) (Thread)

ko var no malas saprast? es arī, zvilnot kastes priekšā, kad gadās sižets par pasaules sērdieņiem, prātoju vai to var uztvert, sēžot siltās apenēs un saldējuma trauku ķepās.

Es piemēram mēģināju iztēloties, kā tas ir. Tas tomēr nav ar nevainīgu sejas izteiksmi paziņot ka šis fotoaparāts tev jau bija, tas ir pavisam savādāk. Man šķiet, jābūt absolūti biezādainam lai pašam nesāktu braukt jumts no dalījuma tur|šeit un meliem.

Es saprotu, ka cilvēki šķirās un šaubās tas ir saprotami. Mani visvairāk interesē tieši moments, ka visu štelli sagatavo perfektā konspirācijā, vot kas tur ir iekšā cilvēkam, lai spētu šādi rakt, rakt un beigās vienā dienā rezumēt, nu tā, laiks sarunai. Vai nu tur desmitiem gadu ir sūri jāmokās un jācieš vai jābūt ahūni ātram uz lēmumiem, vai kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Puslīdz pazīstama persona stāstīja, ka neesot nekā vieglāka, kā vīram uz ausīm sakārt makaronus un cieši draudzēties ar citiem džekiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas skaidrs, vecis sūc aliņu kastes priekšā, meditē uz pludiņu, čubina investīciju portfelīti vai dara ko citu iemidzinošu - ko ta šis pamanīs.

Bet kad otrādi - tur ir jābūt mazliet nestandarta domāšanai, bišku talantam un arīdzan pacietībai rokrokā ar apņēmību, kalt savu otro jaunību. Es lūk domāju, ka visi to nemaz nevarētu dabūt gatavu. Slinkie nevarētu un aizņemtie arī. Tur jābūt tādam snaudošam ģēnijam, kas pagrabā var būvēt atombumbu - kā lai to vēl nosauc? Kautkam no Hitlera, no Staļina, lai spētu ar vēsu ģīmi deklamēt "nu es te tagad no darba, ieskriešu bodē" un neradīt nekādas aizdomas. Un atkal, jā, vot nonākt pie domas - man tagad būs cita dzīve, un kādu brīdi man tās labā ir jāpašancē, klusu un mierīgi jāpasancē.

(Reply to this) (Parent)

Man sanāca mazliet līdzīgi, tikai bez reāla vīrieša, pie kura aiziet (tb, mocījos atmiņās par bijušo). Un arī - bladāc - vienā dienā paziņoju, ka vajadzētu padzīvot atsevišķi un vispār moška šķirties. Zinu, ka tas nebija godīgi un otrai pusei ļoti sāpēja, bet tā nu sanāca. Domāju, ka viņš manīja, ka kaut kas nav kārtībā, bet kas tieši un par kādu tēmu - to es paturēju pie sevis. Jā, un juku prātā, un bija slikti un ne jau nu ar prieku tā šķiršanās notika.
Kā var nokonspirēt reālas paralēlās attiecības tādā situācijā, gan nestādos priekšā. Jau ar imaginārām bija grūti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es labi zinu par brīdi kad pasaki vai pasaka, bet pati saki - manīja. Bet runa par to ka nemana. Neko, nemaz.

(Reply to this) (Parent)

nu, man šķiet, ka ir tā, ka tanī brīdī, kad uzrodas kāda cita/cits, attieksme ļoti jūtami mainās, vnk otra puse tanī brīdī nav gatava reāli padomāt par variantu, kas tas varētu būt cita partnera dēļ, protams, šāda doma galvā ienāk, bet reāli tas pieļauts netiek. un krasa attieksmes maiņa novērojama pat biezādaiņiem, kas neiespringstot iziet uz fiziskiem kontaktiem, jo rodoties kaut kādai emocionālai saiknei, viņi savu attieksmi vairs tik labi nekontrolē.

so, ja pretējā puse nepamana jaunās mīlas veidošanos, tad tas ir filmas cienīgs sižets enivei, jo vismaz viena pāra puse ir interesanta personība. pirmais, kurš biezu ādu un dubultu morāli otram var aizbetonēt acis un pēc tam vēl par mīlu parunāt un otrais, kurš vispār dzīvo savā pasaulē aizmiglotām acīm, it kā esot attiecībās ar pirmo.

dzīvē gan reālāks parasti ir scenārijs, kad pie rokas pieķer.

(Reply to this) (Parent)