ko var no malas saprast? es arī, zvilnot kastes priekšā, kad gadās sižets par pasaules sērdieņiem, prātoju vai to var uztvert, sēžot siltās apenēs un saldējuma trauku ķepās.
Es piemēram mēģināju iztēloties, kā tas ir. Tas tomēr nav ar nevainīgu sejas izteiksmi paziņot ka šis fotoaparāts tev jau bija, tas ir pavisam savādāk. Man šķiet, jābūt absolūti biezādainam lai pašam nesāktu braukt jumts no dalījuma tur|šeit un meliem.
Es saprotu, ka cilvēki šķirās un šaubās tas ir saprotami. Mani visvairāk interesē tieši moments, ka visu štelli sagatavo perfektā konspirācijā, vot kas tur ir iekšā cilvēkam, lai spētu šādi rakt, rakt un beigās vienā dienā rezumēt, nu tā, laiks sarunai. Vai nu tur desmitiem gadu ir sūri jāmokās un jācieš vai jābūt ahūni ātram uz lēmumiem, vai kas cits.