Nu, es kaut kā tik šausmīgi identificējos gan ar Enniusu (vai kā viņu tur, to vecāko puisi), gan ar viņa sievu, ka jutos aizskarts kaut kādās pašās dziļākās vietiņās.
Tāpēc es filmā nekam netaisos piesieties, ne melodramatiskumam, ne sižetam, jo vismaz manā gadījumā tā sasniedza "mērķi" - radīja katarsi vai kaut ko tādu.