es tagad sāku domāt un man vēl nav bijis neviena apokaliptiska sapņa. ka es pats gandrīz nomirstu, ir gan. vienmēr ir tā, ka sapnī nodomāju:"nu ir beigas," un pamostos pirms vēl paspēju nomirt. tagad sāku par to domāt un kļuva neomulīgi. ar domu, ka es patiešām nomirstu un šiten te pamostos. un pēdējā laikā vispār ir tā, šķiet, esmu kļuvis 10x jūtīgāks un viss spiež uz virsmas, radot neomulīgu smaguma sajūtu.

gadskaitlis gan tāds brālīgs.