vai vajag? man liekas sajukt prātā var. vai vēl trakāk. tā varētu būt tā aina, kad cilvēks pats sev kož rokā līdz asinīm un klanās, skatoties vienā punktā, nemirkšķinot acis. un vislaik kaut ko murmulē, ik pa brīdim aizvērdams acis un tad atskan kliedzieni.

man vēl līdz vēlamajai apjausmai, bet ir bijuši mirkļi, kad saķeru galvu un čukstu:"beidz. beidz griesties. apstājies un liec mieru uz mirkli".