redzi, es pat nespēju atrast nekādus kopsaucējus tai diskusijai, tikai uzrakstīt sacerējumu par katra dalībnieka uzvedību, stiprajiem un vājajiem punktiem. bet par ķermeņa sakārtošanu - piekrītu, ka vajag.

jā, laime jau arī ir tā ļoti subjektīvā kārtība. citiem priekš tās kārtības ir vajadzīgs Dievs, Jēzus Kristus, kas miris par taviem grēkiem, vai savas dzīves pakļaušana pašam savu grēku izpirkšanai (karma); citi, kas ir apmierināti ar sevi un īpaši nekādus disbalansu nesaskata, tie tam visam spēj pieiet tikai intelektuāli, vai 'piedurties' tāpēc ka stilīgi, vai pamēģināt metodes ķermeņa uzlabošanai, vai vienkārši gudri dirst alkohola reibumā, bet tā nav nekāda ticība, tā nav nekāda reliģija, kas maina dzīvi tās pamatos. visa tā runāšana par "mistisko pieredzi", nu, man tas liekas tik ļoti otršķirīgi. nē, metodes uzlabošanai nav nekas peļams, bet tā nav ticība. ticība ir, ka tev ir vajadzīgs Dievs Dieva pēc, nevis kā homeopātisks līdzeklis un apziņas paplašinātājs.piedod par manu attieksmi, ja. nē, tu pamēģini tās 'metodes', noteikti palīdzēs. es jau tam visam ticu.