11:28nu tad ko... par ko? |
4:56
7. Oktobris 2006
11:28nu ko... par ko tad? |
11:40vakar noskatījos volver un tās ziepju operas (taču - uhh, kādas!) iespaidā uznāca stāstāmais un izstāstīju visu, sākot ar 22. augustu līdz 2. oktobrim ieskaitot, vienā elpas vilcienā. tad stāstā ieturēju pauzi - tikai tāpēc, lai apspiestu smieklus. manējā ziepju opera ir par visām vislabākā ar visām almodovara prostitutām un vīru līķiem. |
12:01einšteinu ir vērts cienīt jau vien dēļ viņa izteikuma: "ir tikai divas bezgalīgas lietas - mūsu visums un cilvēku stulbums. un par pirmo es nemaz neesmu pārliecināts." šo es ņemu par savu lozungu, esmu gatavs to uzlvilkt mastā, uzrakstīt uz pieres, nest uz transparenta ielās un pārraidīt nelegālā radiostacijā. kaut kā jo vairāk dzīvoju, jo stulbāki man šķiet cilvēki, un jo šaurāks tas loks cilvēku, kurus uzskatu par gudriem un cienījamiem. caur daudzām sāpīgām un mazāk sāpīgām atziņām nācis arī secinājums, ka stulbeņus taču nevar cienīt. kāpēc gan. nepieder viņiem valstība, nepieder; trakajiem pieder, un, akjē, trakos jāciena par viņu trakumu, bet stulbeņus jānicina par viņu stulbumu.ir trīs veidu stulbeņi - tie, kas nezina, ka ir sulbeņi, tie, kas zina un ar to ir tīri apmierināti, un tie, kas zina, bet gruzās. šajā sakarā atceros vienu kursabiedreni no matemātiķiem, kas bija maza auguma, patukla un neglīta, turklāt nesimpātiska, nabadzīga un ļoti dumja. fakts par sevi nebūt nav traģisks, bet skumīgais viņā ir tas, ka viņa to visu apzinās, taču ta gribās būt gudrai (tātad, trešā grupa). runājot par pirmo grupu, nāk prātā "jaunā paaudze" un "prieka vēsts"; pirmajai grupai arī raksturīgi būt pilnīgā neizpratnē par problēmu cēloņiem, neapzinoties, ka tās lielākoties nāk no pašu stulbuma. no otrās grupas piemērus labāk neminēšu - paši zina. tad nu man nav skaidrs, kur ir tas bloks, kas neļauj attīstīties, kas neļauj uztvert un analizēt informāciju, šķirot un izšķirt autoritātes, pilnveidoties garīgi un fiziski, sportot vai vienkārši... vienkārši domāt. |
12:16vienīgie stāsti, kurus varu klausīties, veltot runātājam pāriplūstošu prieku, ir ceļojumu stāsti. tam priekam nav piejaukusies ne kripata skaudības vai nenovīdības - ir tikai milzīgs prieks. jau pats fakts, ka viena paziņa pēc ilgas klusēšanas atraksta meilu, ka atrodas nepālā, - tas vien man uzdzen saldas tirpas un gar acīm plaiksnī visādas bildes un degunā teju iesitas putekļu smarža. uhhh skaidrs, ka brīdis, kad kaut kur došos, sāk atkal lēnām tuvoties. un es zinu, uz kurieni. |
18:59martcoram ta vecie par zzs, a mani ta jaunie, brālis un ko - taisījās par zaļajiem tikai tāpēc, ka "zaļie". a viņiem pofig par visu - sak, fineses. |
19:15gājām ar suni nobalsot uz vietējo iecirkni, kas ierīkots mājā, kas laikos bijusi gan pirts, gan kafejnīca, gan veterinārā klīnika - kas tā ir tagad man nav ne jausmas, bet viņai pretim uzcelta visnotaļ klīniska krievu pirts ar baltu sētu un zaļu jumtu un trepītēm uz augšu (jo atrodas kalniņā, smilšu) kā uz templi. taču kafejnīca/pirts/veterināriecirknis ir latvijas laika māja ar skaistu verandu un iebūvētām staļina krāsnīm, trim (nē, četrām!) smaidošām tantēm un vienu ļoti simpātiksu pajoliņu (pasu pirmajai pārbaudei) pie ārdurvīm lijānu apņemtajā verandā ar vismaz piecus gadus nemzgātajiem logiem. reizē ar mani uz iecirkni ieradās vesels bars pavecāku vecāķnieku, tai skaitā divi stalti vīri uz kvadricikliem (šajā lielrīgas guberņas pusē tādi kļuvuši makten populāri), pārītis dzērājpuišu, omes ar saviem opjiem pavadiņās, un, kā jau teicu, es ar bastu - bez pavadiņas. suns basta, protams, bija iecirkņa/pirts nagla, jo lauzās pie urnām (atgādināšu - viņa ir laboradors savos vislabākajos gados - lai neteiktu sirma), zem kabīņu svārkiem un tantēm par lielu prieku makten gribēja parakstīties žurnālā. starp citu - par kabīnēm - divas bija ar aizkariem līdz griestiem, bet trešā - demokrātiskais variants ar tādu kā kartona sētiņu pupu augstumā, lai nezkāpēc varētu labi saredzēt, par ko un kā tiek balsots. ar tantēm, protams, koķetērija liela un visu laiku tas suns visus priecē, vecie cilvēki smejas un irgojas un brašie kvadricikli miedz ar aci un saka, ka lapiņu te par daudz, vai nevarot dažus numurs jau izmest ārā uzreiz, un suns tam visam pa vidu, jā, bet to jau laikam es vienreiz teicu, ka vispār man nepatīk balsot, vēl tagad trīc rokas un raustās valoda. |
Powered by Sviesta Ciba