4:56

2. Janvāris 2005

10:22

tā, sveiki, man ir iesna labajā nāsī

15:13

interesanti, ka stīgu teorija nespēj nošķirt visumus, kuru rādiusi ir inversi. ņemam divus visumus, vienu ar rādiusu r, otru - ar 1/r. stīgas samulst.

17:41

if i multiply 2 by 2
is it really 4 me
one is the magic number
there's just me

pūt pīlīti

17:50

un vēl es nesaprotu tomēr tos, kam patīk visas tās brūnās kakukrāsu tapetītes un sekcijas, uz kurām vienumēr ir vismaz viens bezgaumīgs pūkains rotaļu dzīvnieks. nākamā pakāpe ir tā, kad razbagaķeļi uztaisa remontu un visus kakutoņus aizstāj ar vēmekļtoņiem - dīvāniņš vēmekļkrāsā, paklājiņš vēmekļkrāsā, un sekcijai ir vairāk durvju no stikla, tagad tā ir ne vairs brūna, bet gan sarkankoka imitācijas toņos. jā, krēsli ir plastmasā lieti grebumi un virpojumi. uz galda dators, kam blakus marlboro melnais pelnurauks, pie sienas, kas apklāta ar vizumu nedaudz metošu tapeti, karājas tas pats brūnais pulkstenis ar apaļo zeltīto stīpu ap ciparnīcu, jo tādu skaistumu tomēr bija žēl mest ārā.

17:59

bet tomēr ir tik forši grimt tajā saldajā "eu, bet tas jeibogu ir neizskaidrojami". kā medū, jauki, patīkami kņud arī, nu, un vēl pats sajūties tā mistiski, kā tāda pasaku grāmata. un grozi galvu, valbi acis un plāti rokas - tā pailgi, lai pārējiem tas arī pieliptu, un viņi arī sāktu valbīt acis. sākumā gan viņi parausta plecus, bet ja tu paturpini ilgāk tās acis valbīt, tad beigu beigās jau var itin veiksmīgi visus piedabūt darīt to pašu. ja ne kā citādi, viņus piespiedīs pieklājība un iedzimtā takta sajūta. un vēl ir arī svarīgi pārējiem neļaut aizmirst, ka "tie ir īsti iksfaili" - ieteicams to laiku pa laikam atkārtot, un drīz vien var pamanīt, ka pārēji acis valba, galvu šķoba un rokas plāta jau tikko tu sāc kaut ko teikt. "labrīt!" (acis) "kā jums iet?" (galva) "paldies, labi" (rokas). un ir arī par ko parunāt.

(

maya, tā nav atbilde par tiem burbuļiem, tu man tikai liki šito atcerēties)

Iepriekšējā diena - Nākošā diena