tas ir tā, ka nepazīsti nevienu, kurš pēc 'drusku palietošanas lai novērstu nelielu neirozīti' nebūtu uzsēdies. toties pazīsti dažus, kas mēģinājuši pēc pāris gadu lietošanas atmest un nonākuši slimnīcā ar aritmiju, tas ir kaut kas kind of blūzs.
un vēl labāk ir tas, ka zināmās aprindās būt atkarīgam no xanaxa ir arī stilīgi un jāstāsta visiem apkārt, kā šeit cibā to daži jau praktizē, un tas ir ekshibicionisms, varbūt arī, uzmanības deficīta sindroms, ar to jau visi tagad sirgst, cilvēku ir tik daudz, bet visi tik vientuļi, ne. ko. bļe. man ir aizdomas, ka no lexotanila nekļūst tik ļoti atkarīgs, spriežu pēc sevis.
nē, bet man liekas, tev ir attaisnojums, tev vajaga padzert. vai arī tos antidepresantus labāk, tie ir tik riebīgi, ka sāk gribēties tikt vaļā.