nu bet neviens jau par sevi nedomā sliktu, - tad padomā, kā tas cilvēciņš, kuram tu nevari piedot, pats savu rīcību vērtē, un ne jau nu pieņem viņa vērtējumu, bet saproti, ka nav, ko piedot, ir notikusi tikai nesaprašanās, un katram ir sava taisnība. Tava, protams, ir Tava, un, piemēram, Tavi draugi stāvēs un kritīs par Tavu taisnību, bet viņa vai viņas draugi - par viņējo... viss ir tik subjektīvs, gan ļaunums, gan tā vērtējums, ka nav vērts nepiedot,
bet redzi,
es jau pati arī vēl visu neemu piedevusi, tikai gandrīz visu, bet nāk, nāk tā piedošana,
grūtāk ir tikt vaļā no nepatikas, kas robežojas ar naidu, bet tam nav sakara ar piedošanu, jo naids, savukārt, var arī robežoties ar mīļumu un žēlumu,
ai,
sapinos!:)