tas viss rada apātiju pret to, kas notiek šeit. pat pret cilvēkiem, līdzpilsoņiem. kur nu vēl nepilsoņiem un viņu valodas grūtību.

bet es negribu vēl padoties. es negribu zaudēt ticību, taču nezinu kam.

vai es gribu redzēt Latviju kā Vāciju? pilnu ar jaunatnes apātiju, pārmērīgām sociālajām garantijām un klusajām, izkoptajām mazpilsētiņām?

vai kā ASV, kur klasesbiedri var nošaut viens otru par dolāru?

varbūt mums šķiet skaists tas kā mums nav. un ar spožajām tūristu acīm mums viss patīk. arī Pēterburga.

Reiz man viena Romiete jautāja vai man patīk Roma. Es teicu, ka jā un pajautāju viņai to pašu. Viņa atbildēja, ka kā turistam arī viņai patiktu..