un kad esi pārkāpusi pāri sev, savam lepnumam, pieklājībai un sabiedrības normām, kad esi i smējusies, i šņukstējusi, i filosofējusi, i gvelzusi, kad esi pateikusi bezmaz visu, ko vien var pateikt un atbildē vēl joprojām ir pilnīga nekonkrētība tipa "gribu izmēģināt zemestrīci un piedzīvot orkānu". tad nu šis ir sliksnis. pamatīgs. baigi ceru, ka beidzamais. jeb kārtējais. kā tāda rotaļa - viena draiska rotaļa, apzinoties šīs absurdās situācijas kōmismu turklāt ar trāģiski nopietnu seju. un katru reizi, pēc katra pantiņa ir piedziedājums, kad apgriezties uz papēža riņķī. tā teikt - pidrallā, pidrallā.