sīkais ķēms šūpodamies un grīļodamies mēģina atrast līdzsvaru sevī un dzīvē. mēs abas ar rudi guļam uz dīvāna un skatāmies pār dīvāna malu, kā tas nabags cenšas zem sevis padabūt čepas un noturēt smago galvu. kad sāku smieties - rude uz mani nosodoši paskatās. jā, es tiešām nezinu, kā tas ir, ja nedēļām jādzīvo ciet acīm, turklāt uz aklo ir jāiemācās līdzsvars dzīvē. taču man ir arī jāsaka, ka līdzsvaru dzīvē redzošam atrast arī nenākas viegli. ļoti daudz kas novērš uzmanību un traucē koncentrēties uz galveno. un izrādās, ka ķēmam acis vērsies vaļā tikai pēc pāris nedēļām. a es jau gribēju norādīt - ka neieļaujieties termiņos, cienītais. jā, un man nepatīk gaidīt. uz jautājumu - kas viņš ir - nevar atbildēt ne Zatlers, ne arī sīkais ķēms. prasu rudei - nu kas - puiks vai meitene. neatbild. lepna.