es stāvēju tur, mīņājos, īsti nebija ko darīt, skatījos uz apkārtējiem, kas tieši tāpat mīņājās. un tad ienāca viņš. palūkojās apkārt. pamanīja mani. un turpināja skatīties. ne klāt nāca, neko ne teica. likās, ka gaida, ka nu skriešu, ka nu lekšu, ka nu būs. nebūs. šoreiz nebūs vis. pamīņājos vēl, vēl nedaudz paskatījos apkārt. paskatījos uz viņu. vēlreiz paskatījos. pagriezos un aizgāju. un no rīta nosapņoju, ka vēl man esot viņš jāpagaida 2-3 gadi. ha, ha, ha.