no sīkiem sūdiem līdz šim izķepurojos iepērkoties. no lieliem - strādājot. es ļoti ceru, ka man pietiks elpas, lai pietiekami dziļi ienirtu darbā. izskatās, ka še īpaši nestrādā jautājuma atlikšana - visi ir nocietušies un grib tūlīt, neatejot no kases. tas šim brīdim ir ļoti labi. un labi ir tas, ka ir arī otrs darbs. droši vien, ka jāizlūdzas arī tajā pilna slodze. un tad jau vairs nebūs ne laika, ne arī spēka apcerēt dzīvi un nodoties nopūtām. verētu arī Cēsis izdomāt, ka grib pavingrot kādus divus vakariņus nedēļā. jāaizkrāmē visas dienas un vakari. tā, lai pa ceļam līdz gultai ir jau pirmais sapnis noskatīts. es negribu vairs pieraudāt spilvenu un tikai tad aizmigt. un atgādinājumam - ir bijis laiks, kad stipri ticēji tam, ka ir darba zirgi un zirgi izjādēm. tā kā katram savs. un nav ko apskaust izjādes zirgu spožos sānus un blondās krēpes ar pušķīšiem. tie nav manējie šajā dzīvē. rambā vecenīt. un ar prieku un pateicību. tā lūk.