vakars
Es viņam piezvanīju un teicu, ka man ir ļoti vientuļi. Viņš neveikli smaidīja, un mēs runājām visādas jaukas muļķības. Bet vientulības sajūta palika.

Es dzēru remdenu tēju un pīpēju. Pieglaudos krāsnij un sapņoju par vasaras siltajām naktīm.

Skatījos lielajā spogulī uz savu kailo ķermeni un domāju par mazuli, ko es varētu nēsāt zem sirds, savā klēpī.

Un nesapratu, kāpēc es tēloju nepieejamo. Nakts trokšņi mani darīja tramīgu, bet es izlikos, ka tas mani neuztrauc. Vai arī otrādāk - nakts trokšņi mani neuztrauca, un šī sajūta mani darīja tramīgu.