sapņi
Man liekas, ka es dzīvoju divās pasaulēs, vienā no tām nav matērijas turpinājuma, tāpēc to pasauli es saucu par sapņiem. Bet tieši tāpēc tā pasaule man patīk labāk par to, kuru es saucu par realitāti.
Sapņos es izbaudu visu ko nevar/nespēju realitātē.
Dažreiz man šīs abas pasaules saplūst kopā, un tad es jūtos kā mele, kura nespēj dzīvot realitātē un tāpēc, lai spētu izdzīvot, šajos notikumos iesaista sapņus, kuri pēc realitātes cilvēku vērtību sistēmas ir meli.
Un es jūtos ļoti apmulsusi, jo pati vairs nespēju atcerēties, kurā no pasaulēm tas ir piedzīvots.