maza sarkana vabolīte.
lai gan vakars pavadīts jauki un čubinātori ar nolīduši stūros,nevis acu priekšā,tomēr jāsaka,ka daudz labāk es būtu jutusies mājās,lasot brālim par Vinniju Pūku un Milzu Lempi,un vēlāk pinkšķot ar mammu pie titānika.

tomēr tā laika tik maz ar visu to nerimstošo darbs-skola riteni,ka katrs brīvais brītiņš sauc zem segas,lai notiesātu kādu sapni.