'Tātad, principā, tu mēnesi patērē laiku uz vienu čali, lai gan pa to laiku tu varēji izkniebt trīsdesmit čaļus. Tam vienkārši nav jēgas.'

to es šodien izfilosofēju,sēžot uz dīvāniņa un cepjoties par to,ka tiek izšķiests svarīgais laiks.
..un tā nu es turpinu sēdēt istabā neko nedarot un filosofējot par vīriešu izmiršanu rīgā,jo nav,visur ir tikai vienas un tās pašas sejas,liekas,ka Rīgas pagultes ir izstaigātas.
kur jūs,visi vīrieši,slēpjaties?
un man ir bail,ka es tik tālu aizsēdēšos uz dīvāna,ka man paliks smagi pohuj..
un es palikšu resna..
un man nebūs izredzes palikt nevecmeitās.
nav tā,ka es tagad savos plānos,tuvākai nākotnei,redzētu kādu only one.
es gribu draiskpilnu,kniebšanās,mīlēšanās pilnu periodu,līdz kļūstu krunkaina un mani gribēs tikai tas viens vienīgais.
..eh,es tiešām vairs nesaprotu vai meklēties ir jēga,jo nav ko sameklēt.