dīvainas sajūtas pārņem skatoties paliekas no šīs vasaras.pārskrien tirpas pāri,uzzogas smaids un reizē ar to visu,savā ziņā pārņem skumjas.
tie smieklīgie pohu rīti ar sēdēšanu uz balkona ar kafijas krūzēm runājot nopietnās tēmas.
daudz garciema un sēdēšanas uz jumta.
aaa.es esmu tāda lose,patīk mocīt sevi.dura
vasara bija lieliska.nekas nenotika kā bija plānots manos un matīsa imanta kalniņa vakaros,bet nebija nekāda vaina.jāatgūst iekavētais.