vispār tā atkalspēlēšanas sajūta ir psc. pa lielam neesmu neko darījis kopš augusta, diezgan apzināti ignorēju, tipa, ja nav, tad nav. tikko nedaudz pasportoju pa gumijas padu uz virtuves galda, reāli kruta, nu tāda kā meditatīva pieslēgšanās pie treknas paralēlās realitātes barokļa, katru brīdi notiek kaut kas reāli pārsteidzošs, par ko neesi domājis mēnešiem. tipa pāris stundās iemācies spēlēt no jauna. es domāju tieši izmaiņas galvā, jo rokas jau tāpat ne sūda vēl nekustās.