 Ha | 8. Sep 2008 @ 19:25  |
|---|
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rinda |
|---|
| Date: |
9. Septembris 2008 - 16:05 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Īstām feministēm (nu labi, tādām, ar kurām es spētu solidarizēties) nafig neinteresē kaut kādus abstraktus priekšstatus par vīriešiem būvēt. Viņas interesē reālie statistikas dati, cik, piemēram, ir tādu sieviešu, kuras gadiem uzņēmumos/institūcijās ir galvenās izpildītājas, taču nekādi nenokļūst vadošos amatos tā saucamo "stikla griestu" dēļ, un kādi ir iespējamie politiskie un sociālie instrumenti, kā to mainīt. Īsāk sakot, īstas feministes interesē konkrēta diskriminācija, nevis kaut kādi priekšstati par vīriešiem.
Ņjā. esmu par to aizdomājies arī kādreiz - konkrēti par vadošo amatu trūkumu.
Esmu par to dzirdējis, ticu, ka tā mēdz būt šur tur. Saskāries, manuprāt, neesmu.
Diemžēl risinājumi, ko mēdz ieteikt konkrēti šai problēmai vismaz daži no cilvēkiem, kas sevi sauc par feministiem/-ēm ir, es teiktu, tikpat jancīgi kā šī pati diskriminācija.
Piemēram, ieviest obligāto sieviešu procentu kkādā noteiktā amatā - pirms gada, diviem, šķiet, bija ideja par to Saeimā.
| From: | rinda |
|---|
| Date: |
9. Septembris 2008 - 18:23 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu manā darbā konkreti visu dara sievietes un priekšnieks atnāk tikai atzīmēties un pateikt kaut ko baigi kruto. Un tā ir ne tikai mūsu departamentā, cik dzirdu no meitenēm.
Kvotas, protams, ir stulbums. Problēma ir sieviešu apziņā, kuras nez kāpēc uzskata, ka tas ir normāli. Nē, drīzāk problēma ir tajā, ka sievietēm ir bail iebilst par pastāvošo situāciju, jo tad var arī zaudēt darbu. Vienīgais risinājums - nogaidīt, kamēr iegūsi noteikta līmeņa autoritāti, un tad ATRIEBTIES TAM CŪKAM :)
Redzi, es strādāju predominanti sieviešu kolektīvā patlaban. Paskatoties štatu sarakstā būs - nepārspīlēju! - uz katriem 100 cilvēkiem 4 vīrieši. Un tie paši - no tehniskā dienesta, visticamākais.
Līdz ar to, varu teikt 2 lietas:
- Priekšnieki, kas atnāk atzīmēties un pateikt kaut ko baigi kruto, viennozīmīgi ir arī starp sievietēm, tā ka tas nebūtu diemžēl tāds rādītājs.
- Ar priekšniekiem ir kā ar bitēm. proti, kas man no tāda departamenta priekšnieka/priekšnieces ir vajadzīgs? Lai departaments izdara savu darbu! Kā viņš to nodrošina un vai viņš/viņa tāpēc var atļauties nākt uz darbu reizi nedēļā vai viņam - otrādi - jāsēž virsstundas - man ir dziļi pie kājas.
Tas, protams, nenozīmē, ka es te uzskatu, ka tavā darbā ar priekšnieku viss ir ok. ;)
Nu, nezinu. Pimeram starp musu klientiem (vai musu kleintu videe) ir diezgan daudz sievieshu, kam ir, kaa teikt.. err labas pozicijas. Piemeram, divas bankas vice presidentes, viena augstskolaa pro rektore, viena financijala direktore, juridiska dept vaditaja uttl.
Lai gan, man vagag te piebiilst, ka vinas tiesham strada. Man ir aizdomas ka vinju v.kolegi, kam ir lidzigas amatas nestrada tik chakli. Protams, ari vajag piebilst, ka shis ir tikai mana pieredze - nevajag no shi izdarit nekaadus secinajumus...
| From: | rinda |
|---|
| Date: |
10. Septembris 2008 - 12:55 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Es uzgūgloju kaut kādus pētījumus par "glass ceiling". Lūk, ASV ir bijusi pat tāda Federal Glass Ceiling Commision, un te no tās veiktā pētījuma (tas gan ir 1996. gads, bet nedomāju, ka pa 12 gadiem kas daudz ir mainījies):
The fact-finding report that the Commission is now releasing confirms the enduring aptness of the “glass ceiling” metaphor. At the highest levels of business, there is indeed a barrier only rarely penetrated by women or persons of color. Consider: 97% of the senior managers of Fortune 1000 industrial and Fortune 500 companies are white; 95 to 97% are male. In Fortune 2000 industrial and service companies, 5% of senior managers are women—and of that 5%, virtually all are white. The research also indicates that where there are women and minorities in high places, their compensation is lower. For example, African American men with professional degrees earn 79% of the amount earned by white males who hold the same degrees and are in the same job categories. One study found that, more than a decade after they had graduated from the Stanford University of Business School, men were eight times more likely to be CEOs than women.
Piebilde:
Fortune 1000 un Fortune 500 ir divi pēc ienākumiem lielāko ASV uzņēmumu saraksti.
CEO - chief executive officer
Tomer, es domaaju, ka dazhu iemeslu del, situacija Latvijaa varetu but mazliet savadaaka. Vai pastaav lidzigs petijums par esoshajo situaciju sheit?
| From: | rinda |
|---|
| Date: |
11. Septembris 2008 - 16:16 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tieši par „glass ceiling” neko neatradu, bet, lūk, ir dati no centrālās statistikas pārvaldes par mēneša vidējo bruto darba samaksu 2008. gada 1.ceturksnī Latvijā. Man šie cipari liekas vairāk nekā izteiksmīgi (Slīpsvītra atdala vīriešu algu no sieviešu algas):
Pavisam 490/419
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība 416/361
Lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi 337/317
Mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi 502/494
Zvejniecība 323/304
Rūpniecība - pavisam 458/359
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 517/383
Apstrādes rūpniecība 431/347
Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde 654/540
Būvniecība 420/394
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts 442/333
Viesnīcas un restorāni 322/268
Transports, glabāšana un sakari 507/452
Finanšu starpniecība 1 557/873
Operācijas ar nekustamo īpašumu; noma un cita komercdarbība 522/456
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 620/620
Izglītība 504/415
Veselība un sociālā aprūpe 527/446
Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi 461/362
Būtu brutāls seksisms teikt, ka šī algu attiecība ir pamatojama ar kaut kādu bioloģisku mazpējīgumu. Es domāju, ka iemesli ir : 1) sievietei uzkrautā mājsaimniecības/bērnu audzināšanas nasta, 2)tie paši stikla griesti, 3) 3. utt., utjp.
Paldies par info, tiešam :) es esmu mazliet parsteigts - aztzinos. Tomer acim redzot fakti ir fakti.
Nu, ja vienam virietim un vienai sievetei ir viens un tas pats amats, un vir. saņem vairāk par to pašu darbu, tad ta ir tira diskriminacija.
Tomer, es domaju ka ta atškiriba (vai plaisa) ir vairak saistita ar to 'sievietei uzkrautā mājsaimniecības/bērnu audzināšanas nasta', ko nozime, ka vinas nevar veltit tik daudz laika savai karjerai. Ta ir, zinamaa meraa diskriminacija, kas, protams, nodrošina vir. priekšrocibas darbā. Tomer, ta ir diskriminacija tajā ekonomiskajā, socialījā limenī. To viens konkrets cilveks nevar isti mainit.
Par tiem stikla griestiem, jo projam nezinu. Paprasishu savam sv. pazinam...
| From: | rinda |
|---|
| Date: |
11. Septembris 2008 - 19:28 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Lūdzu - es jau pati īstenībā biju pārsteigta, ja kas :)
|
|