 | 12. Feb 2024 @ 09:43  |
|---|
But they don’t have to be interrupting a conversation to kill the vibe. You could be in a gallery quietly enjoying Picasso’s cubism when you hear the Dislike Bro make the same tired joke: “I Could Have Done That.” You get it: they don’t like cubism, but you don’t want to hear it every time they spot a painting that isn’t literal. Also you’ve seen their doodles and you’re not sure they could draw a cartoon dog let alone Picasso’s Weeping Woman.
// Well of course it's .
|
Kaut kāda patiesība tajā rakstā varbūt ir, jo vīriešiem, man šķiet, bieži (bet ne vienmēr) ir grūtāk atzīt to, ka viņi kaut ko nezina. Un, ja nezina, tad varbūt tāpēc, ka to zināt nav vērts. Smieklīgi tas, ka minētie piemēri atbilst man - neesmu skatījusies ne kardašijanas, ne love island, kā arī nelasu horoskopus un, ja man kāds blakus to darītu, tad, iespējams, ka es kādreiz izteiktu kādu piezīmi, bet tas obligāti nenozīmē pārākuma izjūtu, man ir pašai savi guilty pleasures.
Ar "i could have done that" ir tā, ka man to ir gadījies dzirdēt arī no sievietēm - gan par mākslu, gan literatūru, gan mūziku, tāpēc tā nešķiet tipiska vīriešu lieta.
Es laikam nepievērsu īpašu uzmanību tam uzsvaram uz vīriešiem, lai gan pārlasot tas tur lec acīs, jā.
Man gan arī ir gadījies dzirdēt šāda tipa klaigājumus no sievietēm, bet ievērojami retāk nekā no vīriešiem, vismaz Latvijā.
Es nevarētu sevi nosmērēt ar feikām asinīm un tēlot, ka upurēju bēbjus Moloham kā (((Marina Abramoviča))). "I could not have done that." Bet tajā pašā laikā uzskatu, ka Pikaso ir ģēnijs salīdzinājuma ar šo Sātana mauku, lai gan Pikaso arī ir sūds. ;]
Neesmu speciālists ne par Abramoviču, ne Pikaso, bet man personiski mākslas darbi ir katrs individuāli vērtējams (as in man var patikt viens un tāpēc nav jāpatīk visiem).
Un līdzīgi es tāpat cenšos nevērtēt darbu pēc mākslinieka personības, jo manā uztverē mākslinieks, kurš rada savu darbu (ja vien viņš vnk nehaltūrē) cenšas pieskarieties kaut kam no pārpasaulīgā (šī vārda visplašākajā nozīmē, bet varam likt arī kādu citu vārdu bez obligātām reliģiskām konotācijām) un šī pieskaršanās ir teorētiski pieejama visiem, nav noteikti jābūt ne ģēnijam, ne svētajam(jā, es zinu, šai sakarā mani varētu saukt par kristieti, lai arī es tāds neesmu).
Šai sakarā mani ieintriģēja tā Abramovičas performance, kur viņa sēdēja un ļāva ar sevi darīt, ko grib. Manuprāt, diezgan spēcīga ideja, bet par izpildījumu gan esmu tikai lasījis.
Tāpat Pikaso, protams, var patikt vai nepatikt. Man patīk, lai arī pirms 20 gadiem es arī, iespējams, būtu raustījis plecus.
Intereses pēc, kādi mākslas darbi/mākslinieki tavuprāt, nav sūds?
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}