 Sapnuss pieps* | 16. Feb 2017 @ 10:13  |
|---|
I. Esmu nopircis māju.
Aptuveni šādu, tikai no akmens, bet arī nolietotu no iekšas un no āras, vēl ar veciem velveta aizkariem un visādiem tādām figņām. Milzīgi logi, piecmetrīgi griesti, viss tāds nošņurcis, pāris logi izsisti, bet olde worlde un šarmant. Un tad esmu iekšā koridorā un cīnos ar tikko uzlikto apkuras katlu, beigās viss strādā un es secinu, ka tagad var likt klāt arī radiatorus.
Pēc tam tas viss nez kāpēc transformējas, ka šī māja ir zaļa mauriņa vidū -- zemes gabals līdz ceļam vismaz pārsimt metru un īstenībā ir gandrīz savienota ar otru līdzīgu, pa vidu esot pagalmiņam. Un tagad ir mājas kopīpašnieku sapulce (tai pusē kaudzēm dzīvokļu) par pagalmiņa lietošanu mašīnām, kas ir idiotiski, jo apkārt uz tukšā zemes gabala ir vieta vēl 10 tādām mājām, kā mūsējā.
A tikmēr pa manu māju sāk šiverēt visādi antikvariāta meklētāji, jo līdz šim brīdim māja ir bijusi bez saimnieka un nepieskatīta.
II. Šorīt sapratu, ka šo sapni jau agrāk esmu sapņojis vairākkārt:
Kaut kāds ceļš, kaut kādas mājas, mani ir noķēris kāds padrūms, bet flegmatisks spiegs/policists/bandīts un ved pie saviem šefiem uz nopratināšanu.
Es ik pa brīdim no viņa mašīnas izlecu un aizbēgu, bet viņš vienmēr mani panāk un atrod, bieži vien tad, kad šķiet, ka nu jau gan aizies garām un nepamanīs.
Laikam tāds sapnis par nenovēršamību. Bet varētu būt saistīts ar bērnības atmiņām un kariņa spēlēm pa Garciema mežiem. Man reti kad izdevās kārtīgi noslēpties no ~+10 gadus vecākajiem brāļiem.
*-šis viennozīmīgi ir citāts. Bet no kurienes, sasper viņu jods?
|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/142351/1234) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sirdna |
|---|
| Date: |
16. Februāris 2017 - 10:42 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Sapnuss piepes, laikam tā bija.
Dzeltenā dzeņa ordenis, Monteiru Lobatu.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171415/1326) |
| From: | krii |
|---|
| Date: |
16. Februāris 2017 - 10:55 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Jap! Nodaļā par ceļojošo cirku.
(Bērnībā es to grāmatu zināju no galvas).
|
| From: | sirdna |
|---|
| Date: |
16. Februāris 2017 - 11:53 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Es biju pilnīgi aizmirsis un tagad izlēca atmiņā, pie tā sapnusa.
Lūk!
Tā ir viena no bērnības grāmatām, ko zinu, bet praktiski neatceros, arī pārlasīt nevaru, jo nav vairs.
No turienes laikam uzzināju vārdu "maize" kā ne-maizi.
Un Palaidkazu Saturkazu.
Es bieži sapņoju, ka esmu kādā tropu klimata valstī, dodos uz lidostu. Lidosta ir kvadrāta formā ar iekšpagamu, kurā ir baseins ar ūdensrozēm.
Man bija sajūta, ka tas ir Singapūrā, ka, esot Honkongā, gandrīz pieliku divas dienas klāt komandējumam tikai lidostas dēļ, bet google deva mājienus, ka tā nebūs īstā vieta.
Interesanti, ka vienreiz dzīvē detaļās redzēts sapnis ir piepildījies. Bērnībā bieži sapņoju, ka esmu gaišā saules pielietā telpā, kuras vidū ir ļoti interesantas virpuļveida kāpnes.
Joprojām atceros tās sajūtas, kad skolas ekskursijā nonācu pilī ar identisku telpu.
Man bērnībā bija sapnis, ka manas vasarnīcas ielas galā (tur, kur īstenībā tā piekļaujas vienīgajai asfaltētajai ciematiņa ielai) ir okeāna mala -- vienmēr saulains, mierīgs un saule iespīd līdz okeāna pašam dibenam cik vien tālu var redzēt visā dziļumā.
un ka mē tā pa tiešo no ielas kāpjam iekšā un ejam uz leju dziļumā nemaz neuztraucoties par elpošanu.
|
|