Winds of change | 23. Jul 2015 @ 10:53 |
---|
aha, "ka tik nepārvēršas par otro miera ielu" :) (vēl jau ir zināma atšķirība starp tiem, kuri tai miera ielā paši ir bijuši, un tiem, kuri tikai no internetiem informāciju smeļ)
|
From: | krii |
Date: |
23. Jūlijs 2015 - 13:07 |
|
|
|
(Link) |
|
Nē, mēs, iesūnojušie Avotielas pāķi, Miera ielu, kura ir precīzi 12 minūšu gājiena attālumā, pat Googles kartē nemākam sameklēt, kur nu! Nesiet ātrāk mums mazliet gaismas un informācijas.:))) Labi, negrasos atkal izvērsti komentēt, ar kādām tieši emocijām ievadīts katrs mana ieraksta burts. Jebšu komentāri atkal sastāvētu no burtiem, bet, jo vairāk burtu, jo vairāk iespēju kādam personiski apvainoties par ikvienu no tiem.
tas vienkārši ir mans novērojums gadu gaitā, tā kā esmu bijusi saistīta ar mierielu diezgan cieši – ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir patīkami pārsteigti, kad beidzot apmeklē kādu no foršajiem iestādījumiem un atklāj, ka tur nemaz viss nav tā, kā viņu aizspriedumos pirms apmeklējuma. un jā, tie var būt arī cilvēki no blakus kvartāla.
|
From: | krii |
Date: |
23. Jūlijs 2015 - 13:29 |
|
|
|
(Link) |
|
Es Miera ielā viesojos vidēji reizi nedēļā, tiesa gan ne katru reizi eju kādā no kafejnīcām vai veikaliem. Man ļoti patīk Miera iela. Patīk arī, ka tā ir tik tuvu. Taču mans piemājas rajons man patīk tikpat ļoti un pavisam citu iemeslu dēļ. Taču, kā jau teicu - ja pārmaiņas ir neizbēgamas (šņuk!), tad pārmaiņas hipsterīguma virzienā ir vismazākais ļaunums.
zini, paskatoties uz tādiem komentāriem kā entelekts te zemāk, man kaut kā savelkas paralēles ar "sanāks te visādi svešie, apdraudēs mūsu tradicionālās vērtības" – ja tās tradicionālās vērtības var apdraudēt tādi dzīves sīkumi kā linu tarbas un kafija, tad bēdīgi ir ar tām vērtībām :)
pie viena pajautāšu arī tev kā vienai no viedokļu līderēm šajā lietā – a no kurienes vispār stress par to, ka avotu ielai tūliņ būs kirdik?
|
From: | krii |
Date: |
23. Jūlijs 2015 - 21:15 |
|
|
|
(Link) |
|
Nomierināmies, lūdzu, visi, nekāds kirdik nebūs.:) Vienkārši es aizdomīgi bieži esmu pasākusi manīt starp apiņoti-vanagotajiem proletāriešiem līkumojošas hipstermeičas uz mājsaimnieču veļļukiem, kā arī jaunekļus, kuri izskatās tā, it kā no rītiem nevis lāpītos, bet strēbtu smūtijus. Daži šādi eksemplāri ievākušies arī manā mājā, pat manās kāpnēs. Viņi nenoliedzami ir jaukāki par lielum lielo daļu proletāriešu. Tāpat esmu pamanījusi atveramies "Bolderāju", vai kā nu to ūķīti sauca. Tas arī ir ļoti jauki. Tāpēc vakaros, staigādama ar suni, reizēm iztēlojos, ka šīm pirmajam bezdelīgām pievienojas simti citu, gar namiem izkaras Mierielas krāsainās lupatiņas, parādās hennas tetovējumu saloni un svaigēdāju salātbāri, velosipēdu novietnes un citi civilizācijas labumi, bet apjukušie proletārieši ar apinīšiem, heroīniķi ar savām špricēm un Lienes ielas maukas lielos kāšos migrē gar Pāvila baznīcu uz Grīziņkalnu. Kā jau teicu - nesaku, ka mani šāds scenārijs ļoti biedētu. Esmu pieradusi dzīvot pārmaiņu laikos.:) Turklāt tas tiešām man dotu iespējas vēlāk teikt - es mīlēju Avotielu, tad kad tas vēl nepavisam neskaitījās stilīgi - tad, kad neviens no šiem tirliņiem savu degunu tālāk par Čomski nebija pabāzis. Tātad esmu trūhipsterīgāka par jums visiem kopā.:)
|
|