Pilnmēness nogurdinātie - Seriāli kā ļaunums

From: scorpse Date: 13. Marts 2014 - 14:51 (Link)

vispār jā, man arī ir līdzīgs viedoklis. [Izņemot, protams, par Džordža Mārtina opusiem, par tiem man ir ļoti pretējs viedoklis, kaut kāds aptuveni tāds kā entuziastiskam kucēnam varētu būt par bumbiņu ķeršanu un mētāšanu - vēl, vēl, vēl!]

Tas, kas man grāmatu seriālos nepatīk, ir literatūrā un lasītājos radītā tendence uz turpinājumiem. Grāmatām nav beigu. Nekad vairs īsti nav tā, ka aizver to vāku, sērīgi nopūties, jo bija taču tik forši, un tā gribētos, lai nebeidzas vai ir vēl, bet zini un samierinies, ka viss, beigas, finito. Tagad tik bieži pastāv iespēja, ka rakstnieku pierunās, pašam gribēsies utml, ka uzradīsies kaut kāds turpinājums.
Un otrs neforšais ir tas, ka pa daļām rakstīšanas un publicēšanas dēļ ir mainījusies arī pašu darbu struktūra, [jo katrai no grāmatas daļām plusmīnus vajag savu ievadu un kāpinājumu, un kulmināciju]. Tam gan ir arī savas labās puses, bet vispār es domāju, ka šādos gadījumos forma par daudz ietekmē saturu.

Nu un vēl jau es kā fans vulgaris tomēr ļoti priecājos, ka ir tas vēl, vēl, vēl!, bet aizvien biežāk gadās, ka es palieku kaut kādas kārtējās triloģijas vidū bez īstas intereses turpināt tālāk. Un tas ir mans 180grādīgais pavērsiens, jo senāk es nekad, nekad neatstāju iesāktas grāmatas neizlasītas.

(Reply to this) (Thread)

From: begemots Date: 13. Marts 2014 - 21:28 (Link)

Mhm.

Neesmu saņēmies Mārtinam. Ticu, ka varētu būt labs, bet vai pietiekami labs, lai gribētos lasīt seriālu, lūk, jautājums.

Fentezī ziepeņu stilā Zelazny, manuprāt, joprojām būs klasi augstāks par jebko citu. Tādā ziņā pats esmu lasījis Perumovu, Eddingu un vēl šo to, bet nu tā jau pieminētā Ambēra ir nu, tā kā cita fiška. Dzīva klasika.

(Reply to this) (Parent)