... |
... | 28. Feb 2013 @ 10:39 |
---|
man gan gluži otrādi, ir ļoti, ļoti žēl, varbūt pat rekordžēl par personīgi nepazīstamu cilvēku.
Un es tā domāju, par kuriem personiski nepazīstamiem cilvēkiem man visvairāk bija žēl, kad nomira. Man tas bija Darels. Un, ja pareizi saprotu tavu, tad doma drusku līdzīga -- man tā bija būtiska daļa no savas pasaules izjūtas, kas ir bijusi kopā ar mani no bērnības, un apziņa, ka kaut kur pasaulē viņš ir, bija laba.
Te nu atkal par skumjām, kā personisku zaudējumu, egoistiskas, bet nepieciešamas jūtas.
Man bija par Marko Simončelli.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |