šnobeļa prēmijas laureāti |
šnobeļa prēmijas laureāti | 24. Feb 2012 @ 09:05 |
---|
Saistībā ar Kreicbergu un attiecīgo ierakstu + komentāru rodas ziņkāre, vai pirmskara laikos1 bez Nobela bija kādas starptautiskas balvas literatūrā un vai kāds latviešu pirmskara rakstnieks kādu dabūjis?
1starp citu, kaut kā tiešām rodas vēlme nodalīt kaut kā savādāk tās neatkarīgās Latvijas. "Pirmā republika" manām ausīm skan tīkami. Frančiem, edz, cik viņu vispār bijis, mums arī varētu šī būt "Otrā republika", vai kā tā. Dzirdēts galu galā ir. |
|
From: | sirdna |
Date: |
24. Februāris 2012 - 09:43 |
|
|
|
(Link) |
|
latviešu rakstnieki (no galvas zinu Raini un Belševicu) ir nominēti uz Nobela balvu, bet dēļ nepietiekami izvērstas pupu tēmas savos darbos, allažīn ir pazaudējuši.
Rainim ikurāt pedīgais ieraksts dienasgrāmatā vēsta, ka "Nobela prēmiju nedabūju par prezidentu nekļuvu - velti nodzīvota dzīve" Bet nominēts takš bija. Par Republikām varu vien piekrist, jo patiesībā šī un tā kas bija izgājušā gadsimta sākumā ir divas visnotaļ dažādas valstis.
Man arī interesanti, bet prātā nekas nenāk. Nobela nominācijas vispār neskaitās, jo šortlistes nav zināmas, bet pirmajā raundā nominētie cilvēki atkarīgi no attiecīgās valsts vienošanās spējām. Kad Raiņa kandidatūra pačibēja politikas dēļ, izvirzīja Janševski.
Starptautiskas literatūras balvas vispār ir diezgan rets fenomens. ES tās dala pēc rotācijas principa, tikai dažreiz kaut ko iefīrē arī 'gada tulkojumam'. Tāpēc latvju laureāti visdrīzāk būs starp trimdeniekiem (Mauriņa, Kronbergs). Ārvalstu literatūras eksperti Anglijā vairāk zina Čaku, Ziedoni un Kalnieti, bet vienkāršo citvalstu lasītāju vidū procentuāli lielāka daļa tagad patiešām zinās Kroshillu/Kreicbergu. Tā būs neliela daļa sc-fi fanātu, kuriem krata Nebula stāstu nominanti, tomēr panākums vienalga kruts, turklāt paša spēkiem izcīnīts.
Es 1918.-1940. gada periodu kopš 80-o gadu vidus saucu par "Latvijas laiku" (ulmanismi atkrita, jo viņš bija tāds pats kā brežņevi).
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |