Es opciju "sūds uz kociņa" vispār svītrotu. Tas ir indivīda attieksmes, nevis izglītības jautājums.
Tikai pēc laika sāc saprast, ka tas "sūds uz kociņa", ko skolā spieda zaurēt, un kas pašam studentam šķita "nemūžam man to nevajadzēs", tomēr noder gan. Kaut vai spējā paraudzīties interesējošo tēmu no cita skatu punkta. Piemēram,
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
oblica kā jurists ļoti ieguvusi no tā, ka ir izzaurējusi fizikas bakalaura kursu. Protams, tiesas zālē šai nevajag rēķināt integrāļus vai Oma likumu citēt, taču kā pati atzīst, kaut vai pamanīt tekstā svarīgāko, pamanīt "caurumus" pretējās puses argumentācijā u.tml. eksaktā domāšanas bāze viņai ļoti palīdzot. Aber cits jurists, kuru viņa draizki "uzvelk" tiesā, pirms tam videnē klaigājis: "Būšu jurists, man tā matemātika - sūds uz kociņa, - 100 gadus nav vajadzīga!" Nu un arī spēja izlasīt ne tikai to, kas šķiet interesanti (to mēs katrs spējam), bet arī to, kas konkrētajā zināšanu līmenī šķiet nevajadzīgi un garlaicīgi - tas trennē pašdisciplīnu un gribasspēku, tb tikai noderīgas īpašības. Nu kaut kā tā. :)