|
Aprīlis 27., 2011
23:29 vispirms saskatīšanās, pirmās dzirksteles. iemīlēšanās. kaislība pārtop mīlestībā. mīlestība kļūst par ko nopietnu, par uzticēšanos, cieņu, kopā būšanu, par prieku un ikdienu, par pārbaudījumiem, par laimi, par asarām, par visu ko, tā ir piepildīta, tas ir ikdienas mīļums vienam pret otru, līdzcietība, palīdzība, kopā būšana priekos un bēdās, piedošanā un spējā pieņemt vienam otru. un pasauli. tā mīlestība transformējas visur, jebkur, pat putekļos aiz skapja, kur tos neviens neredz, bet tas viss ir kaut kas cits, tā vairs nav tāda mīlestība. tas nozīmē, ka mūžīga ir tikai nelaimīga mīlestība, jo nepiepildīta? tad par ko es te cīnos. ko man vajag. īstu mīlestību? kas tas ir, tā īstā mīlestība, pēc kā es tik ļoti dzenos un nesadzenu. vai man maz to vajag.
|
Comments:
ak mēs šitie nabadziņi, mīlestības meklētāji :)
From: | shi |
Date: | 27. Aprīlis 2011 - 23:38 |
---|
| | | (Link) |
|
mja. liki aizdomāties.
bet es saprotu, ko tu saki.
viss transformējās. Arī nelaimīgā mīlestība un laimīgie
es tev ticu. viss beigsies ar transformāciju :)
Man gan nav lielas pieredzes šajā ziņā, bet es domāju, ka arī ikdiena var būt laimīga, kaut arī poētiskā puse tad atkāpjas ēnā. Man arī agrāk likās, ka gribu šausmīgi romantisku un skumju mīlas stāstu, bet tagad, pati brīnos, gribas, mierīgu kopābūšanu ar otru cilvēku. Un vispār, ja cilvēks tik izmisīgi grib būt mīlēts, gadās, ka tad, kad tevi tiešām mīl, tu saproti, ka nemaz neproti ļaut sevi mīlēt, tu vienkārši nezini, ko iesākt, un bēdz, kad notiek tas, pēc kā esi ilgojies. Nu, man tā ir bijis. Un tas ir pasmagi.
Un kas tad ir mīlestība, ja ne "uzticēšanos, cieņu, kopā būšanu, par prieku un ikdienu, par pārbaudījumiem, par laimi, par asarām, par visu ko, tā ir piepildīta, tas ir ikdienas mīļums vienam pret otru, līdzcietība, palīdzība, kopā būšana priekos un bēdās, piedošanā un spējā pieņemt vienam otru. un pasauli"?
man vēl ļoti daudz par to visu jāuzzin un jāmācās. mieru, tikai mieru, teica Karlsons Brālītim... :)
ja doma par "uzticēšanos, cieņu, kopā būšanu, par prieku un ikdienu, par pārbaudījumiem, par laimi, par asarām, par visu ko, tā ir piepildīta, tas ir ikdienas mīļums vienam pret otru, līdzcietība, palīdzība, kopā būšana priekos un bēdās, piedošanā un spējā pieņemt vienam otru. un pasauli" nešķiet tas ilgotais atalgojums, bet vien bāla kārotās "mīlas" ēna. man gribas jautāt - vai to pēdiņās likto kopumu jūs esat piedzīvojusi?
man ne pārāk gribas atbildēt, bet- jā, es esmu to piedzīvojusi. un daudz, daudz vairāk visa kā, arī to otro pusi, neuzticību, necieņu, nodevību, melus, krāpšanu, nodevību, visu ko. nedomāju, ka mīlestība prasa atalgojumu. mīlestība ir un viss. tai jābūt brīvai. kā var būt brīvs, ja kāds par to gaida atalgojumu? |
|