Pēdējā laika lielāko neizpratni, dusmas un pārsteigumu radīja lielā "Rudens" izstāde. Katru gadu ar trīcošu sirdi apmeklēju to, ar pamirušu atstāju. Un ne jau es vienīgā, citi ar asarām acīs, sagandētu dienu un fizisku nelabumu ieslēdz atmiņā šo lielo gada notikumu.
Zīmīgi ir jautājumi, kas ierakstīti izstādes atmiņu albūmā: "Un kur ir māksla? Kāda jēga?" Domāju, ka uz tiem nevar atbildēt neviens, un arī nemaz negrasās. Cinisks izsmiekls ir šis lētais A3 formāta papīra bloks ar pieskavotajām kļavas lapām. Skaidrs, ka nevienu neinteresē apmeklētāju domas, bet kāpēc tad vajag ņirgāties.?
Pirmo reizi izstādei ir tēma un nosaukums - "Rudens 080808, es esmu gruzīns". Pilnīgi nepamatots ir šis uzstādījums, jo varēja apskatīt "šedevrus", kas vnk tapuši šajā gadā, kā arī īpaši par šo tēmu veidotus darbus. Daudz mākslinieku daiļrade atstāja iespaidu, ka viņiem nu galīgi nav sajēgas, ko šis nosaukums sevī ietver un ko ar to vispār iesākt.
..bet var jau būt, ka esmu pārāk aprobežota un stulba, lai vispār saprastu kaut ko no dižās mākslas.
Varu izteikt tikai nožēlu par šīs izstādes bojāeju, jo tās mērķis tik tiešām ir nozīmīgs - atrādīt laikmetīgo mākslu pēc iespējas vairāku mākslinieku daiļradēs. Ik gadu iesniegto darbu skaits sarūk, manuprāt, tas jau ir rādītājs, ka kaut kas nav kārtībā, un šādi paši mākslinieki pauž savu viedokli.
Gribētos jau paļauties un visas cerības likt uz jaunajiem, bet līzd šim ir pierādījies, ka lielākā daļa no viņiem ir stagnācijā iestiguši un savās pašizpausmēs nevirzās pilnīgi uz nekādu progresu. Darbos nemainās ne izteiksmes līdzekļi, ne sižeti, vienmēr tās pašas labi iemīdītās taciņas. Bailes kļūdīties.?
Ar skaudību un apbrīnu apmeklēju Krievijas laikmetīgās mākslas izstādi. Ceru, ka kaut nedaudz Latvijas mākslas pārstāvji spēs pietuvināties šdam līmenim.

Skumji.