Šorīt gaiss tik dzidrs, ka skaidri var saredzēt Mangaļsalas molu un saskaitīt visas dzeltenās ģērbtuvju bundžas līdz tam. Mainīgo robežu starp ūdeni un zemi nobruģējušas rozā medūzas. Dažas, kurām iekšas šķērsi sagriezušās, rāda vagīnu ikoniņas. Želejveidīgie kunkuļi šķiet miruši. Man gan liekas, ka medūzas nav spējīgas nomirt, tikai būt nedzīvas vai nebūt dzīvas. Ūdens ir auksts, tad vēl aukstāks, un tad jau ir labi. Sēņotāji ir rūtaini vai svītraini, un vairāk, kā sēnes.