āpša sadragātā mugura.
Sagaidīju, kad visstiprāk līst, noāvu kājas, uzvilku kleitu un aizgāju līdz jūrai. Laimestība - būt pilnībā iekļautai slapjumā. Pāris min peldēt pretī mazajai saules ripas maliņai pie horizonta. Pētījumi pierāda, ka ūdens aizskalo (aizsmērē?) sirdsapziņu. Nav gan, ko skalot, tik vien, kā muļķīgā pieķeršanās godīgumam. Pilnīgi nederīgs modelis šai pasaulei. Es nesaprotu. Tas paralizē. Jūtos tik ļoti stulba.

Nav neviena, kas glābtu, bet aiz katra nākamā vilnīša ir jauns horizonts.

Mežs pustumsā ir skaistāks, kā krēslā. Nianses un nederīgi, bet man svarīgi sīkumi.