iz senas bērnības
Vīngliemežiem ir melnas mēles. Olas viņi dēj piltuveida bedrītēs, kad tās (olas, ne bedres) ieliek margarīna kastītē, kur iebērtas smiltis, tās sacukurojas, paliek blāvas un necaurspīdīgas. Kamēr tas vēl nav noticis, tās ir tāda paša izskata lodītes kā tās, ko var izķeksēt no pāršķeltas zivs acs. Ar žaunām var sagriezt pirkstus. Ja rīkojas ātri, no nosistas zivs vēdara var izcelt sirdi, un tā vēl pukstēs. Cirslīši jāķer kapos, tur to ir visvairāk. Ja krustmātes suns izvārtas maitā, vakariņas strauji sakāpj rīklē. Beigti putni ir interesantāki kā dzīvi. Vāveres pārnēsā daudz parazītu. Indīgi sarkanos zirneklīšus nevar nospiest ar kāju vai akmeni, bet tikai ar pirkstu. Ja zemā kokā uzceļ pārāk glaunu štābiņu, liela iespējamība, ka tur ieMetināsies bomži, vai to piesmies dzērāji. Līdz upei nedrīkst iet. Ja izliekas, ka neprot airēt, tad tas nav jādara. Ja zeņķis uz trotuāra uzraksta tavu vārdu un piezīmē pimpīti, tu viņam patīc. Spēlējot divpadsmit kociņus, dēlis no sirds jāaizsper kādā no debess pusēm. Vājākais grupas loceklis nav pelnījis žēlastību. Kaķēnus labāk neaiztikt, piemetīsies ēde. Rētas, zilumi, sasitumi, pušumi jāslēpj līdz ir pienācīgi sadzijuši. Esot ar puikām neviens neraud, ja nu vienīgi viņi. Medūzas burkā izkūst, saglumē, paliek par bezkrāsas puņķi. Karstā vasaras dienā jāapēd divi saldējumi. Trīsriteņa kaste domāta tikai smiltīm. Sērkociņiem jābūt drošā vietā. Garāžā ir vectētiņš, un viņam ir nauda sēmuškām, jo tās palīdz smadzeņu darbībai... .. .